TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 27. jūnijā? Notikumi vēsturē

Īsā atbilde

27. jūnijs pasaules vēsturē visbiežāk saistās ar 1991. gadu, kad Dienvidslāvijas armija sāka karadarbību Slovēnijā, ar Džibutijas neatkarību 1977. gadā un ar Air France lidmašīnas nolaupīšanu 1976. gadā. Latvijas jūnija atmiņu datumi ir citi, un tos nav vērts jaukt vienā sarakstā.

1991. gada 27. jūnijā Dienvidslāvijas Tautas armija sāka bruņotu operāciju pret tikko neatkarību pasludinājušo Slovēniju. Cīņas ilga aptuveni desmit dienas un vēsturē iegāja kā desmit dienu karš, bet tās bija tikai ievads daudz asiņainākiem kariem Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā. Latvijas lasītājam šis datums ir noderīgs salīdzinājumam: tā pati 1991. gada vasara Baltijā pagāja cīņā par neatkarības starptautisku atzīšanu, un izšķirošais pavērsiens nāca tikai pēc augusta puča neveiksmes Maskavā.

1976. gada 27. jūnijā tika nolaupīta Air France lidmašīna, kas lidoja no Telavivas uz Parīzi. Nolaupītāji to aizveda uz Entebes lidostu Ugandā, un notikumi noslēdzās jūlija sākumā ar Izraēlas speciālās operācijas reidu. Šī epizode kļuva par mācību grāmatas piemēru par to, kā valstis rīkojas ar ķīlniekiem ārpus savas teritorijas, un uz to joprojām atsaucas drošības politikas pētnieki.

1977. gada 27. jūnijā neatkarību no Francijas ieguva Džibutija. Tas bija viens no pēdējiem klasiskās dekolonizācijas gadījumiem Āfrikas ragā, un valsts stratēģiskā atrašanās vieta pie Sarkanās jūras ieejas to līdz šai dienai padara par vietu, kur savas militārās bāzes tur vairākas lielvalstis. Latvijas kontekstā tas ir noderīgs atgādinājums, cik jauna valsts iekārta ir lielai daļai pasaules valstu.

Datumu meklētājiem ir jārēķinās ar kalendāra jautājumu. Krievijas impērijā, tātad arī mūsdienu Latvijas teritorijā, līdz 1918. gadam oficiāli lietoja Jūlija kalendāru, kas 19. gadsimtā atpalika no Gregora kalendāra par 12 dienām, bet 20. gadsimtā par 13 dienām. Tāpēc viens un tas pats notikums vecajos laikrakstos un mūsdienu literatūrā var būt datēts atšķirīgi, un pirms atsaukšanās uz datumu ir jāsaprot, kura stila datums ir avotā.

Otra tipiskā kļūda ir paļaušanās uz angliski rakstītiem „šajā dienā vēsturē“ sarakstiem. Tie ir veidoti amerikāņu auditorijai, tāpēc tajos dominē ASV prezidentu, Kongresa un populārās kultūras notikumi, bet Eiropas mazo valstu vēsture tajos gandrīz neparādās. Ja datums vajadzīgs skolas darbam, publikācijai vai pasākuma scenārijam, meklēšana jāsāk no Latvijas avotiem un tikai tad jāpapildina ar starptautisko kontekstu.

Pirms datuma iekļaušanas rakstā ir vērts uzdot vēl vienu jautājumu: kāpēc tieši šis notikums ir palicis atmiņā. Daudzas gadadienas publiskajā telpā izdzīvo tāpēc, ka par tām uzņemtas filmas vai izdotas grāmatas, nevis tāpēc, ka to sekas būtu bijušas vislielākās. Slovēnijas desmit dienu karš ir piemērs pretējam gadījumam: tas bija īss un ar nelielu upuru skaitu, bet tieši ar to sākās Dienvidslāvijas sabrukums, kas noteica visas Eiropas dienvidaustrumu likteni nākamajā desmitgadē.

Kā pārbaudīt vēstures datumu

Sāciet ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodiku portālā periodika.lv. Tur var atrast attiecīgās dienas vai nākamās dienas laikrakstu un redzēt, kā notikumu aprakstīja laikabiedri. Tas ir spēcīgākais veids, kā atšķirt reālu notikumu no interneta atkārtotas kļūdas, jo prese ir datēta un pārbaudāma.

Nākamais solis ir Latvijas Nacionālais arhīvs, kur glabājas valsts iestāžu, pašvaldību un personu fondi. Arhīva darbinieki sniedz uzziņas, un lielai daļai aprakstu var piekļūt tiešsaistē. Ja notikums ir starptautisks, papildus noder attiecīgās valsts nacionālā arhīva vai muzeja publicētie materiāli, nevis satura fermu pārpublicējumi.

Ja gatavojat materiālu publicēšanai, saglabājiet katra fakta avotu jau meklēšanas brīdī, nevis pēc tam. Ērtākais veids ir tabula ar trim ailēm: apgalvojums, avots un saite vai arhīva lietas numurs. Tā vēlāk var ātri atbildēt uz jebkuru lasītāja iebildumu, un teksta labošana neprasa visu darbu no jauna.

Jūnijs Latvijas atmiņu kalendārā

Latvijā jūnija svarīgākie datumi ir 14. jūnijs, kad piemin 1941. gada deportācijas, un 17. jūnijs, kad 1940. gadā Latvijā ienāca Padomju Savienības karaspēks. 22. jūnijā atzīmē Varoņu piemiņas dienu, kas saistīta ar Cēsu kaujām 1919. gadā, un uzreiz pēc tās seko Līgo un Jāņu diena.

Praktiski tas nozīmē, ka publikācijai par jūniju Latvijā gandrīz vienmēr ir vietējais fons, kas lasītājam ir tuvāks par ārzemju gadadienām. Ja rakstāt vai runājat par vēsturi skolā, iestādē vai medijos, atmiņu datumu tonis ir jāsaskaņo ar piemiņas dienu raksturu, jo 14. un 17. jūnijs nav svinamas dienas.

Avoti