TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 28. oktobrī? Notikumi vēsturē

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

28. oktobris ir diena, kad 1918. gadā tika pasludināta Čehoslovākijas neatkarība, 1940. gadā Grieķija noraidīja Itālijas ultimātu, bet 1886. gadā Ņujorkas ostā atklāja Brīvības statuju. Latvijai tuvākais no šiem notikumiem ir 1918. gada oktobris, kas ir tā pati impēriju sabrukuma vilnis, kurā radās arī Latvijas valsts.

1918. gada 28. oktobrī Prāgā tika pasludināta Čehoslovākijas neatkarība, un Čehijā šī diena joprojām ir valsts svētki. Notikums iekļaujas Austroungārijas un Krievijas impēriju sabrukumā Pirmā pasaules kara beigās. Tieši šis pats process trīs nedēļas vēlāk ļāva 1918. gada 18. novembrī Rīgā pasludināt Latvijas valsti, tāpēc abus datumus ir loģiski aplūkot kopā, nevis kā nesaistītas gadadienas.

1940. gada 28. oktobrī Itālija izvirzīja Grieķijai ultimātu, kas paredzēja ielaist itāļu karaspēku valsts teritorijā. Grieķijas atbilde bija noraidoša, un kopš tā laika Grieķijā šo dienu atzīmē kā „Ohi“ jeb „Nē“ dienu. Karš, kas sekoja, izvērtās Itālijai daudz sliktāk, nekā bija plānots, un beidzās ar Vācijas iesaistīšanos Balkānos 1941. gada pavasarī.

1922. gada oktobra beigās Itālijā notika fašistu gājiens uz Romu, pēc kura Benito Musolīni tika uzticēta valdības vadība. Tas ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kā parlamentāra valsts dažu gadu laikā var pārtapt diktatūrā, izmantojot likumīgas procedūras un ielu spiediena kombināciju. Eiropas starpkaru vēsturē šāda attīstība skāra daudzas valstis, tostarp Latviju 1934. gadā.

1886. gada 28. oktobrī Ņujorkas ostā tika atklāta Brīvības statuja, Francijas dāvinājums Amerikas Savienotajām Valstīm. Latvijas lasītājam tas ir noderīgs piemērs par to, kā valstis veido simbolus: statuja kļuva par imigrācijas un brīvības tēlu galvenokārt 20. gadsimtā, nevis atklāšanas brīdī. Latvijā līdzīgu funkciju pilda 1935. gadā atklātais Brīvības piemineklis, kura nozīme mainījās līdz ar valsts likteni.

1962. gada 28. oktobrī noslēdzās Kubas raķešu krīzes visasākā fāze, kad Padomju Savienība paziņoja par kodolraķešu izvešanu no Kubas. To uzskata par Aukstā kara bīstamāko brīdi. Krīze mainīja lielvalstu saziņas praksi, un tās sekas skāra arī Baltiju, jo Latvijas teritorijā atradās padomju militārie objekti, par kuriem sabiedrība neko nezināja.

Vēl viens šīs dienas notikums, ko bieži citē, ir 1919. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs pieņemtais likums, kas ieviesa alkohola aizliegumu. Latvijas lasītājam tas nav saistošs kā tiesību norma, bet ir noderīgs kā politikas piemērs: aizliegums nesamazināja patēriņu, toties radīja kontrabandu, organizēto noziedzību un saindēšanās gadījumus ar nelegālu alkoholu. Latvijā alkohola politika tiek veidota citādi, ar tirdzniecības laika, vecuma un akcīzes nodokļa ierobežojumiem, un par to datiem atbild Slimību profilakses un kontroles centrs.

Kā šos datumus izmantot korekti

Rakstot par ārvalstu gadadienām, vienmēr ir jānorāda, kuras valsts kalendārā datums ir svarīgs. Čehijas valsts svētki nav starptautiski svētki, un Grieķijas „Ohi“ diena Latvijā nav atzīmējama diena, tāpēc formulējumam jābūt aprakstošam, nevis svinīgam.

Otrs praktiskais padoms attiecas uz avotiem. Interneta datumu saraksti bieži pārpublicē cits cita kļūdas, tāpēc katrs fakts jāpārbauda vismaz vienā iestādes avotā: valsts arhīvā, muzejā vai enciklopēdijā ar norādītu autoru. Ja datums nepieciešams zinātniskam vai žurnālistikas darbam, atsauce jāveido uz primāro avotu, nevis uz apkopojumu.

Oktobris Latvijas vēsturē

Latvijas kalendārā oktobris galvenokārt saistās ar 1919. gada Bermontiādi, kad Rīgu aizstāvēja no Rietumu brīvprātīgo armijas uzbrukuma, un ar Latvijas armijas cīņām Latgalē nākamajā ziemā. Šie notikumi ir Latvijas Brīvības cīņu daļa, un tos dokumentē Latvijas Kara muzejs.

Ja gatavojat pasākumu, klases stundu vai publikāciju, ieteicamā secība ir šāda: vispirms atrodiet Latvijas notikumu, kas datumam atbilst, tad pārbaudiet to arhīva vai muzeja avotā un tikai tad pievienojiet pasaules notikumus kā kontekstu. Tā teksts iegūst vietējo jēgu, nevis paliek par tulkotu sarakstu.

Bermontiādes gadījumā ir viegli sajaukt divas lietas: Rietumu brīvprātīgo armiju, kuru vadīja Pāvels Bermonts, un Vācijas regulāro armiju. Formāli tas bija brīvprātīgo formējums, taču tā sastāvā bija daudz vācu karavīru un tā apgāde nāca no Vācijas. Tieši šī nenoteiktība ļāva Vācijas valdībai norobežoties no uzbrukuma Rīgai, un tas ir tipisks piemērs, kā militāras darbības tiek veiktas ar formāli neatkarīgu spēku rokām.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti