TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 30. oktobrī? Nozīmīgākie notikumi

Īsā atbilde

30. oktobrī iekrīt vairāki notikumi, kas tiešām mainīja 20. gadsimtu: 1905. gadā (pēc jaunā stila) Krievijas imperators parakstīja Oktobra manifestu, 1938. gadā Orsona Velsa radioizrāde „Pasauļu karš“ pārbaudīja, cik viegli noticēt ziņu formātam, 1947. gadā Ženēvā tika parakstīts GATT, kas kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas priekšteci, un 1961. gadā Novaja Zemļā PSRS uzspridzināja jaudīgāko kodolieroci vēsturē.

Latvijas vēsturei svarīgākais no šiem datumiem ir 1905. gada manifests. Tas solīja pilsoniskās brīvības un vēlētu Valsts domi, un impērijas nomalēs, tostarp Vidzemē un Kurzemē, to uztvēra kā atļauju atklāti organizēties. Sekoja masveida sapulces, skolotāju un lauku pagastu sanāksmes un prasības pēc latviešu valodas un pašpārvaldes. Jau tās pašas ziemas laikā atbilde bija soda ekspedīcijas, kuru upuru skaits Latvijas teritorijā bija viens no lielākajiem visā impērijā.

1938. gada raidījums palicis vēsturē nevis tāpēc, ka izraisīja masu paniku, bet tāpēc, cik ļoti par to vēlāk pārspīlēja prese. Reālais klausītāju skaits bija neliels, un mūsdienu pētnieki uzskata, ka stāsts par pilsētu izklīšanu tika uzpūsts, daļēji tāpēc, ka laikrakstiem bija izdevīgi parādīt radio kā bīstamu konkurentu. Tas padara notikumu par vienu no pirmajiem labi dokumentētajiem gadījumiem, kad nepatiess stāsts par dezinformāciju pats kļūst par dezinformāciju.

1947. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību nebija organizācija, bet līgums, un tieši tas to padarīja dzīvotspējīgu: tas darbojās gandrīz piecdesmit gadus, līdz 1995. gadā to nomainīja Pasaules Tirdzniecības organizācija. Latvijai tas nav abstrakti: mūsu tirdzniecības politiku šodien īsteno ES kopīgi, un PTO noteikumi ir tie, uz kuriem atsaucas gandrīz katrā strīdā par ievedmuitas nodokļiem.

1961. gada izmēģinājums Novaja Zemļā, ko Rietumos sauca par Cara bumbu, bija tik jaudīgs, ka tam nebija militāras jēgas, un pats tests kļuva par argumentu par labu izmēģinājumu ierobežošanai. Divus gadus vēlāk tika parakstīts līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu atmosfērā, kosmosā un zem ūdens, un virszemes sprādzieni Eiropas ziemeļos beidzās.

Lamatas: divi kalendāri un viens datums

Visbīstamākā kļūda datumu sarakstos par Krievijas impērijas laiku ir kalendāru sajaukšana. Līdz 20. gadsimta sākumam impērijā lietoja Jūlija kalendāru, kas 19. un 20. gadsimtā no Gregora kalendāra atpalika par 13 dienām. Tāpēc 1905. gada manifests krievu avotos ir 17. oktobris, bet Rietumu un mūsdienu datējumā 30. oktobris.

Praktiskais tests, strādājot ar vecākiem dokumentiem: ja avots ir izdots Krievijas impērijā pirms 1918. gada, pieņemiet, ka datums ir pēc vecā stila, un pārrēķinot pieskaitiet 13 dienas. Latvijas teritorijā pāreja uz Gregora kalendāru notika Pirmā pasaules kara beigu posmā, un tieši tāpēc baznīcu grāmatās, dzimšanas apliecībās un preses izgriezumos no šī perioda mēdz būt divi datumi blakus. Ģenealoģijas pētniekiem tā ir pirmā vieta, kur rodas kļūdas.

Vēl notikumi, kas iekrīt šajā datumā

1918. gadā tika parakstīts pamiers, ar kuru Osmaņu impērija izstājās no Pirmā pasaules kara, kas bija viens no soļiem ceļā uz Tuvo Austrumu robežu pārzīmēšanu.

1974. gadā Kinšasā notika boksa cīņa starp Muhamedu Ali un Džordžu Formenu, ko dēvē par „Rumble in the Jungle“ un kas joprojām ir viens no pazīstamākajiem sporta notikumiem vispār.

2016. gadā Briselē Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu CETA, ko Latvijas Saeima ratificēja kā jebkuru citu ES jaukto nolīgumu. Tas ir labs piemērs tam, kā ES tirdzniecības līgumi prasa arī dalībvalstu parlamentu piekrišanu.

Latvijā oktobra beigās ir praktiska nianse

Eiropas Savienībā vasaras laiks beidzas oktobra pēdējā svētdienā, kad pulksteni pagriež par stundu atpakaļ. Tas nozīmē, ka 30. oktobris dažos gados ir tieši tā diena, bet citos nav, jo datums peld. Ja jums svarīga precīza laika maiņa konkrētā gadā, jāskatās kalendārs, nevis jāatceras datums.

Pati kārtība izriet no ES regulējuma par vasaras laika pasākumiem, un pāreja notiek visā ES vienlaikus pēc UTC, tāpēc Latvijā tas notiek agrā rīta stundā. Diskusijas par sezonālās laika maiņas atcelšanu ES ir notikušas, bet dalībvalstis nav vienojušās, tāpēc līdz jaunam lēmumam kārtība paliek spēkā.

Kā lietot šādus sarakstus un kur tie maldina

„Šajā dienā vēsturē“ tipa saraksti gandrīz vienmēr ir sastādīti no angļu valodas avotiem, tāpēc tajos dominē ASV notikumi un trūkst Eiropas, it īpaši Baltijas, perspektīvas. Tie arī mēdz noklusēt, ka daļa datumu ir apstrīdami, jo dokumenta parakstīšana, publicēšana un spēkā stāšanās bieži ir trīs dažādas dienas.

Ja datums vajadzīgs atsaucei darbā vai skolā, pārbaudiet to primārajā avotā: Latvijas tiesību aktiem tas ir „Latvijas Vēstnesis“ un likumi.lv, starptautiskiem līgumiem attiecīgā organizācija, bet Latvijas vēstures notikumiem Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālie krājumi, kur pieejama arī periodika ar oriģinālajiem datējumiem.

Avoti