TJG Online
Vēsture un valdība

4. marts vēsturē: ASV konstitūcija un inaugurācijas

Īsā atbilde

4. martā 1789. gadā stājās spēkā ASV konstitūcija, un tieši tāpēc šis datums pusotru gadsimtu bija ASV prezidentu inaugurācijas diena; pēdējā 4. martā notika Franklina Rūzvelta zvēresta nodošana 1933. gadā. Tajā pašā datumā 1877. gadā Maskavā pirmizrādi piedzīvoja balets „Gulbju ezers".

Konstitūcijas spēkā stāšanās dienā Ņujorkā sanāca pirmais ASV Kongress, un no šī datuma sākās skaitīt visus federālās varas termiņus. Tā radās gara pauze starp novembra vēlēšanām un marta amata pārņemšanu, kas 18. gadsimtā bija saprotama, jo ievēlētajiem bija jāatbrauc ar zirgiem, bet 20. gadsimtā kļuva bīstama: 1932. un 1933. gada ziemā, banku krīzes vidū, četrus mēnešus valsti vadīja prezidents, kurš vēlēšanas bija zaudējis.

Tieši tāpēc 1933. gadā pieņēma konstitūcijas Divdesmito grozījumu, kas inaugurāciju pārcēla uz 20. janvāri. Rūzvelta pirmā inaugurācija 1933. gada 4. martā bija pēdējā martā notikusī; savu otro termiņu viņš sāka jau janvārī. Šis ir labs piemērs tam, kā konstitucionāla detaļa, kas gadsimtu šķita nenozīmīga, krīzē kļūst par politisku problēmu.

1877. gada 4. martā Maskavas Lielajā teātrī pirmo reizi izrādīja Pjotra Čaikovska „Gulbju ezeru". Pirmizrāde bija vāja, horeogrāfija un izpildījums saņēma kritiku, un mūsdienās pazīstamā versija radās tikai pēc komponista nāves, Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova iestudējumā Pēterburgā. Tas ir biežs gadījums: „klasika" reti ir tā versija, ko redzēja pirmie skatītāji.

1918. gada 4. martā Kanzasas karavīru nometnē tika fiksēts viens no pirmajiem dokumentētajiem tā gada gripas pandēmijas gadījumiem. Nosaukums „spāņu gripa" ir maldinošs: Spānija karā nepiedalījās, tās prese necenzēja ziņas par slimību, un tāpēc radās iespaids, ka epidēmija sākusies tur.

Populārs mīts par šo datumu

1966. gada 4. martā Londonas laikrakstā The Evening Standard iznāca intervija, kurā Džons Lenons teica, ka Bītli ir populārāki par Jēzu. Britu lasītāji uz to reaģēja gandrīz vienaldzīgi. Skandāls izcēlās tikai vasarā, kad citātu pārpublicēja ASV jauniešu žurnāls bez konteksta, un sekoja plašu dedzināšana un radiostaciju boikoti.

Tests, kā šo faktu pasniegt pareizi: 4. marts ir publikācijas diena Lielbritānijā, nevis skandāla diena ASV. Amerikāņu datumu saraksti abus sajauc regulāri.

Vecais un jaunais stils: kļūda, kas sabojā datumus

Pirms 1918. gada Latvijas teritorijā oficiāli lietoja Jūlija kalendāru, tā saukto veco stilu, un tikai 1918. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru. Starpība 19. gadsimtā bija 12 dienas, 20. gadsimtā 13 dienas.

Tāpēc vecos avotos un baznīcu grāmatās atrastais datums bieži nav tas pats, ko rāda mūsdienu kalendārs, un viens notikums literatūrā var parādīties ar diviem datumiem. Pārrakstot datumu no periodikas vai metrikas, vienmēr pieraksti, kurā stilā tas ir; pretējā gadījumā dzimšanas dienas un notikumu gadadienas aizceļo par divām nedēļām.

Kā pārbaudīt, kas šajā dienā notika Latvijā

Vispārīgie datumu saraksti internetā ir amerikāņu sastādīti, tāpēc Latvijas notikumi tajos praktiski neparādās. Ātrākais veids, kā atrast vietējos notikumus konkrētā dienā, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās periodikas krājums periodika.lv: tur var meklēt pēc konkrēta laikraksta numura datuma un izlasīt, par ko tajā dienā rakstīja.

Dokumentiem un personu vēsturei der Latvijas Nacionālā arhīva resursi, tostarp baznīcu grāmatu portāls Raduraksti. Oficiālo svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstu nosaka atsevišķs likums, un tā aktuālā redakcija ir pieejama vietnē likumi.lv; neoficiālas „dienas" internetā ar to bieži tiek sajauktas.

Kā šo datumu izmantot skolas darbā

Ja uzdevums ir „kas notika šajā dienā", vērtīgāk ir paņemt vienu notikumu un parādīt tā sekas, nevis uzskaitīt desmit. ASV inaugurācijas datuma maiņa ir gatavs piemērs tēmai par to, kā valsts pielāgo savu pamatlikumu, un to var salīdzināt ar Latvijas Saeimas sanākšanas kārtību un Valsts prezidenta amata stāšanos, ko nosaka Satversme.

Ja vajag Latvijas notikumu konkrētā datumā, nepaļaujies uz tulkotiem sarakstiem. Meklē Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajā periodikā attiecīgā datuma laikrakstus: tie parāda ne tikai notikumu, bet arī to, kā par to rakstīja tobrīd.

Avoti