TJG Online
Vēsture un valdība

7. augusts vēsturē: kas notika šajā dienā

Īsā atbilde

7. augustā 1947. gadā balsu koka plosts „Kon-Tiki“ pēc simt vienas dienas Klusajā okeānā uzskrēja rifam pie Raroijas atola, 1974. gadā Filips Petī pārgāja pa trosi starp Pasaules tirdzniecības centra torņiem, bet 1998. gadā gandrīz vienlaikus tika uzspridzinātas ASV vēstniecības Nairobi un Daresalamā. Latvijas vēsturē šis konkrētais datums nav atceres diena.

„Kon-Tiki“ brauciens ir šī datuma noderīgākais stāsts, jo tas parāda, kā zinātnē izskatās nepierādīts pieņēmums. Tūrs Heijerdāls gribēja parādīt, ka seno laiku cilvēki no Dienvidamerikas varēja aizpeldēt līdz Polinēzijai, un ar plostu no balsu koka to arī izdarīja. Brauciens pierādīja, ka tas bija tehniski iespējams, bet nepierādīja, ka tā notika; vēlākie ģenētiskie pētījumi Polinēzijas apdzīvošanu galvenokārt saista ar migrāciju no Āzijas puses.

Filipa Petī pastaiga pa trosi starp torņiem 1974. gadā ir otrs plaši atceramais šīs dienas notikums. Viņš tika notverts un apsūdzēts, bet apsūdzības tika atrisinātas ar publisku uzstāšanos bērniem parkā. Latvijā līdzvērtīga darbība šodien būtu ne tikai sīkais huligānisms: neatļauta iekļūšana būvē un darbības augstumā skartu gan administratīvo atbildību, gan būvniecības un darba drošības regulējumu, un ēkas īpašnieks varētu prasīt zaudējumu atlīdzību.

1998. gada vēstniecību spridzināšana Kenijā un Tanzānijā bija pagrieziena punkts starptautiskajā terorisma apkarošanā un lielā mērā noteica, kā mūsdienās izskatās vēstniecību drošība visā pasaulē, tostarp Rīgā. Tieši pēc šāda veida uzbrukumiem izplatījās prasības par attālumu no ielas, barjerām un ierobežotu piekļuvi, kas šodien redzama pie vairākām vēstniecībām Latvijā.

Tajā pašā datumā 1942. gadā sākās sabiedroto desants Gvadalkanalā, ilgstošākā Klusā okeāna kara sauszemes kampaņa. Šis notikums Latvijas skolu kursā parasti neietilpst, jo latviešu 1942. gada pieredze bija cita: okupētā teritorija, mobilizācijas un represijas, nevis Klusā okeāna fronte.

Augusta datumi, kas Latvijai tiešām ir svarīgi

Ja meklējat augustu Latvijas vēsturē, atslēgas datumi ir četri. 1920. gada 11. augustā tika parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju, kurā tā atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju; tas ir Latvijas valstiskuma juridiskais stūrakmens. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts Molotova un Ribentropa pakts ar slepenajiem protokoliem, kas Baltiju ierindoja PSRS interešu sfērā.

1989. gada 23. augustā, pakta piecdesmitajā gadadienā, notika Baltijas ceļš: dzīvā cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. 1991. gada 21. augustā Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par valstisko statusu. Šie ir datumi, ap kuriem Latvijā tiešām veido pasākumus un publikācijas.

23. augusts: divas nozīmes vienā datumā

23. augusts ir gadījums, kad viens datums nes divas pretējas nozīmes: totalitāro režīmu sadarbības paktu un vienu no 20. gadsimta lielākajām nevardarbīgajām akcijām. Eiropas Savienībā 23. augusts ir noteikts kā staļinisma un nacisma upuru atceres diena, ko dēvē arī par Melnās lentes dienu.

Baltijas ceļš ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa“ reģistrā, un dokumenti par to glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā. Ja rakstāt par šo datumu, norādiet, kurā nozīmē to lietojat, citādi teksts sanāk pretrunīgs jau pirmajā rindkopā.

Slazds: laika josla un vietējais datums

Starptautiskos notikumos datums atkarīgs no tā, kur to skaita. Uzbrukumi Austrumāfrikā, notikumi Klusajā okeānā un ASV notikumi vakarā Latvijas laikā bieži pāriet nākamajā dienā. Tāpēc divi godīgi avoti var minēt divus datumus, un abi ir pareizi.

Praktiskais tests ir šāds: pārbaudiet, vai avots norāda vietējo laiku notikuma vietā vai universālo laiku. Ja rakstāt latviešu auditorijai, visdrošāk ir minēt notikuma vietas datumu un, ja tas ir svarīgi, iekavās piebilst, kurā datumā tas iekrita Latvijā.

Godīgi par robežām

Šīs dienas notikumi ir plaši dokumentēti, bet skaitļi par cietušajiem un bojāgājušajiem uzbrukumos gadu gaitā ir precizēti, tāpēc dažādos avotos tie atšķiras. Ja skaitlis ir svarīgs, ņemiet to no izmeklēšanas vai tiesas materiāla, nevis no apkopojuma.

Latvijas vēstures jautājumos, kas skar okupācijas periodu un represijas, precīza informācija par konkrētu cilvēku vai īpašumu ir atrodama tikai arhīva fondos. Šādos gadījumos ir jēga vērsties pie Latvijas Nacionālā arhīva konsultanta, nevis paļauties uz publiskiem datumu sarakstiem.

Avoti