7. oktobris: Afganistānas kara sākums

Operācijas mērķis sākotnēji bija vērsts pret teroristu organizācijas struktūrām un režīmu, kas tām deva patvērumu. Pirmajā posmā tika izmantoti gaisa triecieni un speciālo spēku operācijas sadarbībā ar vietējiem pretinieku spēkiem, un valdošais režīms zaudēja kontroli pār lielākajām pilsētām salīdzinoši ātri. Turpmākie gadi tomēr parādīja, ka militārs pārsvars nenozīmē politisku stabilitāti, un konflikts pārvērtās par ilgstošu nemiernieku karu.

Pēc kara sākotnējā posma starptautiskā sabiedrība izveidoja drošības atbalsta misiju, kuras vadību vēlāk pārņēma NATO. Tieši šajā formātā Afganistānā darbojās arī Eiropas valstu, tostarp Latvijas, karavīri. Uzdevumi ietvēra drošības nodrošināšanu, vietējo drošības spēku apmācību un atbalstu civilajiem atjaunošanas projektiem, un vēlākajā posmā uzsvars tika likts tieši uz apmācību un konsultēšanu.

Latvija iestājās NATO 2004. gadā, un dalība starptautiskajās operācijās kļuva par daļu no valsts aizsardzības politikas. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri Afganistānā dienēja rotācijās, un misijas laikā Latvija zaudēja karavīrus, kuri krituši, pildot dienesta pienākumus. Šī pieredze būtiski ietekmēja bruņoto spēku profesionalizāciju, mācību sistēmu un sadarbību ar sabiedrotajiem, un tā ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas armija mūsdienās strādā pēc NATO standartiem.

Karš beidzās 2021. gadā ar starptautisko spēku izvešanu un iepriekšējā režīma atgriešanos pie varas. Izvešanas posmā vairākas valstis, tostarp Latvija, organizēja savu pilsoņu un vietējo darbinieku evakuāciju. Notikums izraisīja plašas diskusijas par to, cik reāli ir ar ārēju militāru klātbūtni pārveidot citas valsts pārvaldes sistēmu, un šīs diskusijas turpinās arī šodien.

Ar 7. oktobri saistās arī daudz jaunāks notikums: 2023. gada 7. oktobrī notika plašs Hamās uzbrukums Izraēlai, kas izraisīja karu Gazā un ilgstošu saspīlējumu reģionā. Latvijas sabiedrībai šis datums tādējādi ir kļuvis par divkāršu atskaites punktu, un abos gadījumos aktuālā informācija par Latvijas nostāju un ieteikumiem ceļotājiem ir meklējama Ārlietu ministrijas paziņojumos.

Afganistānas kara laikā mainījās arī izpratne par to, ko sabiedrotie sagaida cits no cita. Mazām valstīm dalība misijās bija veids, kā apliecināt uzticamību aliansei, un vienlaikus tā prasīja reālus resursus, cilvēkus un politisku gatavību uzņemties risku. Latvijas sabiedrībā tas izraisīja diskusijas par to, kur beidzas solidaritāte un sākas valsts pašas drošības intereses, un šīs diskusijas atgriezās arī vēlāk, mainoties drošības situācijai Eiropā.