Latīņu frāze rebus sic stantibus, kas nozīmē “tā pašlaik, kā lietas atrodas”, visbiežāk sastopama starptautiskajās tiesībās, kur valstis piekrīt ievērot līgumus, kamēr apstākļi nemainās. Valstis var izvēlēties izstāties no līgumiem, minot to kā iemeslu. Lai gan tas pārkāpj līgumtiesību pamatprincipu, ka cilvēkiem ir jātur solījumi, ja vien netiek aktīvi pārkāpti līguma noteikumi, starptautiskajās tiesībās ir noteikta īpaša rīcības brīvība.
Vienkāršā piemērā divas valstis varētu noslēgt zivsaimniecības līgumu, vienai valstij dodot otrai piekļuvi saviem teritoriālajiem ūdeņiem ierobežotai zvejai apmaiņā pret koncesijām citā jautājumā. Izmaiņas zvejniecības sastāvā var likt vienai vai otrai pusei atkāpties no līguma, sakot, ka apstākļu maiņa padara nolīgumu vairs nepiemērojamu vai lietderīgu. Tas būtu rebus sic stantibus argumenta izmantošana, sakot, ka apstākļi ir mainījušies.
Šis termins parasti nav sastopams līguma vai līguma valodā. Tā vietā, lai tā būtu līgumā strukturēta juridiska klauzula, tā ir koncepcija, uz kuru cilvēki var paļauties kā aizstāvībai, izvēloties izstāties no līguma. Tomēr starptautisko tiesību standarti atšķiras no citām tiesību jomām. Cilvēki nevar izmantot rebus sic stantibus, lai izkļūtu no personīgajiem līgumiem un līgumiem.
Kritiķi par to izmantošanu starptautiskos līgumos apgalvo, ka tas destabilizē līgumu vērtību un apgrūtina to izpildi. Ja valstis var kliegt rebus sic stantibus, lai izmestu līgumus, kas tām vairs nedod labumu, tas mazina līgumu nolīgumu nozīmi. Līgumu var strukturēt tā, lai novērstu šo argumentu, konkrēti norādot apstākļus, kādos tas paliks spēkā, un valstis var arī apsvērt alternatīvas, piemēram, atkārtotas sarunas par līgumu, ja apstākļi mainās, nevis atteikties no tā.
Pirms kāda valsts apsvērs iespēju izmantot rebus sic stantibus argumentu, lai atceltu līgumu, parasti tiks apsvērtas citas juridiskās iespējas. Advokāti, kas specializējas starptautiskajās tiesībās un saistītos jautājumos, var sniegt palīdzību, lai noteiktu labāko turpmāko rīcību, sākot no atteikšanās no līguma līdz starpniecības sanāksmes pieprasīšanai, lai apspriestu jauna līguma izstrādi, kas ir labāk piemērots apstākļu izmaiņām. Ja ir bažas par globālās drošības jautājumiem, var tikt iesaistīta arī starptautiskā sabiedrība.