Alfa-beta blokatori ir zāles, kas satur gan alfa blokatorus, gan beta blokatorus, apvienojot abu zāļu iedarbību. Tie pieder zāļu klasei, ko sauc par “adrenerģiskiem inhibitoriem”, kas iedarbojas uz nervu raidītājiem, kas saistīti ar noteiktiem organismam būtiskiem hormoniem. Šīs kombinētās terapijas visbiežāk izmanto, lai ārstētu hipertensiju, stāvokli, kas vairāk pazīstams kā paaugstināts asinsspiediens.
Alfa-beta blokatoru kritiskais darbības mehānisms ir divu atšķirīgu zāļu klašu kombinācija. Pirmie, kas pazīstami kā alfa blokatori vai alfa adrenerģiskie antagonisti, darbojas, atslābinot noteiktus asinsvadu muskuļus un bloķējot hormona norepinefrīna savelkošo darbību. Tas saglabā vēnu un mazo artēriju sienas atvērtas, nodrošinot labāku asins plūsmu. Kad asinis spēj brīvi plūst, var uzturēt zemāku asinsspiedienu. Šo zāļu muskuļu relaksējošā funkcija arī padara alfa blokatorus par labu ārstēšanas iespēju gados vecākiem vīriešiem ar prostatas problēmām, jo tas palīdz uzlabot urīna plūsmu.
Otrā klase, kas pazīstama kā beta blokatori vai beta adrenerģiskie blokatori, darbojas, bloķējot epinefrīna, ko parasti dēvē par adrenalīnu, iedarbību. Šīs zāles palīdz sirdij pukstēt lēnāk un ar mazāku spēku, kas savukārt samazina asinsspiedienu. Beta blokatori arī uzlabo asinsriti, un tos var lietot glaukomas un migrēnas ārstēšanai.
Kopā alfa-beta blokatori darbojas, neļaujot asinsvadu, sirds un smadzeņu gludo muskuļu šūnām saņemt kateholamīnu, ķīmisku vielu, kas sašaurina artērijas. Neļaujot kateholamīnam nokļūt šajos orgānos, tiek atslābināti asinsvadi, ļaujot asinīm plūst vieglāk un samazinot asinsspiedienu.
Pacientiem, kuri lieto alfa-beta blokatorus, jāievēro noteikti piesardzības pasākumi, jo zāļu lietošanas laikā var rasties vājums vai reibonis. Šīs blakusparādības parasti rodas pēkšņas pozīcijas maiņas laikā, piemēram, pieceļoties kājās pēc noteikta laika nogulēšanas. Blakusparādību gadījumā pacienti nedrīkst pārtraukt alfa-beta blokatoru lietošanu bez ārsta ieteikuma, jo pēkšņa pārtraukšana var izraisīt sāpes krūtīs vai izraisīt sirdslēkmi.
Citas iespējamās alfa-beta blokatoru blakusparādības ir depresija, caureja, lēna sirdsdarbība un kāju un pēdu pietūkums. Var rasties arī seksuāla disfunkcija, depresija, nogurums un izsitumi uz ādas. Tie, kas cieš no astmas, alfa-beta blokatoru lietošanas laikā var pamanīt sēkšanu vai elpas trūkumu. Dažos gadījumos var tikt ietekmēta sirds elektriskā sistēma, lai gan pacients to neapzinās, jo šādas blakusparādības neizraisa ievērojamus simptomus.
Alfa-beta blokatori var izraisīt miegainību, un alkohols var pastiprināt šo blakusparādību. Pacienti nedrīkst vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot smagus mehānismus, kamēr viņi nezina, kā šīs zāles viņus ietekmē. Pirms alfa-beta blokatoru lietošanas pacientiem jāinformē ārsti par visām citām zālēm, vitamīniem vai augu piedevām, ko viņi lieto, jo dažas zāles var ietekmēt to efektivitāti vai izraisīt nopietnas blakusparādības.