Zolpidēms ir zāles, ko lieto bezmiega ārstēšanai. Pētnieki ir atklājuši saistību starp zolpidēmu un depresiju, taču saikne nav absolūta. Pastāv teorijas par to, kāpēc zolpidēms faktiski var izraisīt depresijas epizodes, taču jebkuras zāles, kas ietekmē neirotransmiterus vai smadzeņu ķīmiskās vielas, dažiem cilvēkiem var izraisīt depresijas epizodes. Lai gan nav neviena pētījuma, kas norādītu, ka zolpidēmam un depresijai ir cēloņsakarība, daudzi eksperti uzskata, ka jebkuras zāles, kas tieši vai netieši regulē neirotransmiteru darbību, var ietekmēt garastāvokli, īpaši bērniem un pusaudžiem.
Daži neirotransmiteri smadzenēs cita starpā regulē emocijas, garastāvokli, miegu un apetīti. Ir vairāk nekā 30 neirotransmiteri, kas regulē noteiktas smadzeņu funkcijas, taču pētnieki ir identificējuši tikai trīs, kuriem ir nozīme depresijā. Proti, šīs ķīmiskās vielas ir serotonīns, dopamīns un norepinefrīns.
Ja smadzenēs trūkst viena vai vairāku neirotransmiteru, kas nepieciešami optimālai smadzeņu darbībai, cilvēkam var rasties garastāvokļa izmaiņas un izmaiņas ēšanas vai miega paradumos. Ja indivīdam ir bezmiegs, organisms miega cikla laikā nevar sinhronizēt smadzeņu ķīmiskās vielas, kas var izraisīt klīnisku depresiju. Rezultātā ārsts var ieteikt vai izrakstīt zāles, kas veicinās miegu. Viena no šīm zālēm ir zolpidēms, kas var palīdzēt pacientam ātri aizmigt un gulēt septiņas līdz astoņas stundas naktī.
Antidepresantus regulāri izraksta arī depresijas pazīmju ārstēšanai. Lai gan zolpidēms nav antidepresants, to parasti izraksta kopā ar antidepresantiem un kognitīvo terapiju vai uzvedības terapiju. Šķiet, ka zāles, ko lieto smadzeņu ķīmisko vielu tiešai regulēšanai, dažiem cilvēkiem var izraisīt depresijas vai pašnāvības epizodes, liecina pētnieki.
Saikne starp zolpidēmu un depresiju ir atrodama veidā, kā zāles ietekmē neirotransmiteru regulēšanu smadzenēs. Zolpidēms veicina miegu, lai smadzenes varētu ražot un regulēt smadzeņu ķīmiskās vielas. Tomēr smadzenes var neražot specifiskos neirotransmitētājus, kas pacientam ir nepieciešami.
Ārsti parasti nezina, kādi specifiski neirotransmiteri ir nepieciešami pacientam. Ja pacientam nekad nav diagnosticēta klīniska depresija un viņš tikai nesen sāk izjust garastāvokļa izmaiņas, ārsts vispirms var izrakstīt miega līdzekli. Dažreiz tas ir viss, kas nepieciešams problēmas novēršanai, un ārsts var pārtraukt citu zāļu lietošanu. Citreiz pacienti var slikti reaģēt uz noteiktiem medikamentiem un tā vietā pacientam lietos zolpidēmu.
Daži pacienti atklāj, ka pastāv saikne starp zolpidēmu un depresiju. Viņiem var būt nogurums, miegainība vai simptomu pasliktināšanās. Rezultātā ārsts, kurš izraksta zāles, vai nu mainīs devu, vai arī mainīs recepti pavisam.