Multimodālā terapija ir psihoterapijas veids, kas atbalsta nepieciešamību pielāgot ārstēšanu katram indivīdam. Šāda veida terapijas pamatā ir pārliecība, ka cilvēkam kā bioloģiskai būtnei ir dažādi domāšanas, sajūtas un jūtu veidi, un tas viss ir jāņem vērā, ārstējot psiholoģiskus vai uzvedības traucējumus. Multimodālo terapiju var pielietot arī fizioloģiskiem stāvokļiem, kombinējot dažādas pieejas un metodes, lai panāktu pacientam atbilstošu ārstēšanu.
Terapijas izstrāde ir uzticēta Dienvidāfrikas psihologam Dr. Arnoldam Alanam Lazarusam, kurš ir veicinājis psiholoģijas attīstību, īpaši uzvedības terapijā. Savas karjeras laikā doktors Lācars saprata, ka dažādu psihoterapijas ideoloģiju iezīmju integrēšana var palīdzēt iegūt efektīvāku ārstēšanu pacientiem. Šī integrācijas koncepcija sākotnēji tika saukta par “plaša spektra uzvedības terapiju”, vēlāk tā kļuva par “multimodālu terapiju”.
Lai izveidotu pielāgotu ārstēšanu, multimodālā terapijā parasti tiek aplūkoti septiņi dažādi personas aspekti jeb “modalitātes”, kas apzīmētas ar akronīmu “BASIC ID”. BASIC apzīmē: uzvedība, afektīvas vai emocionālas reakcijas, sajūtas, tēli un izziņa; No otras puses, ID apzīmē starppersonu attiecības un narkotikas/bioloģiju. Tādā veidā terapijā tiek atzīts, ka noteikts psiholoģiskais stāvoklis ietekmē ne tikai cilvēka uzvedību un emocijas, bet arī viņa fizioloģiskos un garīgos procesus. Piemēram, nomākts cilvēks, visticamāk, izvairīsies no cilvēkiem un kļūs skumjš, taču viņš var arī piedzīvot hronisku nogurumu vai bezmiegu, kā arī uztvert negatīvas un kritiskas domas par sevi.
Lai noteiktu pacienta psiholoģisko stāvokli, multimodālā terapija parasti prasa, lai pacienti patiesi atbildētu uz anketu, kas aptver BASIC ID faktorus. Anketa parasti ir Likerta skalas veidā, kurā pacienti var izvēlēties no skaitļiem, parasti no viena līdz pieciem, piekrist vai nepiekrist jautājumiem. Anketa arī atklās, vai kāda modalitāte dominē pār citiem. Piemēram, ja anketas atbildes atklāj, ka pacients var labi reaģēt uz mijiedarbību, psihologs var ieteikt pacientam vairāk starppersonu un sociālo aktivitāšu, lai ārstētu depresiju.
Multimodālā terapija arī uzskata pacienta personību vai temperamentu par būtisku faktoru, veidojot ārstēšanu, kurai pacients būs atvērtākais. Pacientiem var būt tāds pats strukturālais profils, kā norādīts uz viņu jautājumu, taču viņu personība un attieksme pret ārstēšanu atšķirsies. Viena no multimodālās terapijas priekšrocībām ir tā, ka psihologiem un terapeitiem nav jāpakļaujas tikai vienai psiholoģiskai ideoloģijai, bet gan viņi ir atvērtāki dažādu ideoloģiju dažādu stratēģiju izmantošanai. Šo elastības veidu sauc par “tehnisko eklektismu”.