Bupivakaīnu, kas pazīstams arī kā bupavakaīns, parasti lieto vietējai anestēzijai vai sāpju mazināšanai pirms un pēc operācijas vai zobārstniecības procedūrām. Zāles var lietot regulāri īsu laiku, ja tās lieto pēcprocedūras sāpju mazināšanai. To var izmantot arī dzemdību un piegādes laikā. Šīs zāles ievada epidurālās vai tiešās injekcijas veidā. To tirgo ar produktu nosaukumiem Sensorcaine®, Vivacaine®, Marcaine® un Marcain®.
Zāles darbojas, bloķējot nervu impulsus, kas pārraida sāpju sajūtu. Tas ietver gan nervu impulsu radīšanas kavēšanu, gan to spēju pārvietoties pa visu ķermeni. Tas to dara īpaši, saistoties ar kanāliem, kas ved nātriju uz nerviem, tādējādi apturot to progresu. Bupivakaīns nodrošina papildu nejutīgumu, bloķējot arī dažus kālija kanālus.
Ja bupivakaīns tiek ievadīts nepareizi, tas var būt kardiotoksisks, kā rezultātā var tikt bojāti muskuļi sirdī un ap to. Zāles ir ne tikai neefektīvas, ja tās tiek ievadītas intravenozi, bet arī ir zināms, ka tās ir letālas. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka zāles nedarbojas pareizi, ja tās uzsūcas visa sistēma, nevis tiek ievadītas lokāli. Šie riski ir ārkārtīgi zemi, ja zāles injicē, kā paredzēts.
Ir daži apstākļi, par kuriem pirms bupivakaīna lietošanas ir jāinformē ārsts, jo tie var padarīt zāļu lietošanu pārāk riskantu vai vismaz prasīt pacienta rūpīgāku novērošanu ārstēšanas laikā. Pacientiem ar sirds slimībām vai problēmām ar aknām, nierēm vai asinsspiedienu var ieteikt nelietot zāles. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti vai grūtniecēm, var būt lielāks bupivakaīna blakusparādību risks.
Ir arī svarīgi, lai pacienti pirms bupivakaīna terapijas uzsākšanas atklātu visas zāles un uztura bagātinātājus, ko viņi pašlaik lieto. Dažas zāles, piemēram, beta blokatori, var padarīt zāļu lietošanu pārāk riskantu. Pacienti ar alerģiju pret sulfītiem nedrīkst lietot zāles.
Par visbiežāk sastopamajām bupivakaīna lietošanas blakusparādībām jāziņo ārstam tikai tad, ja tās kļūst smagas vai nepāriet. Tie ir miegainība vai reibonis. Smagām blakusparādībām nekavējoties jāpievērš uzmanība, un tās ietver sāpes krūtīs, krampjus, sliktu dūšu un vemšanu. Dažiem pacientiem var būt arī neskaidra redze, neregulāra sirdsdarbība vai viņiem neraksturīgs nemiers un uztraukums. Alerģiskas medicīniskas reakcijas gadījumā, kas var ietvert elpošanas problēmas, nātreni, izsitumus, pietūkumu un sasprindzinājumu krūtīs, ir jāsaņem neatliekamā medicīniskā palīdzība.