Superburbulis ir liels pārkarsētu gāzu kopums, kas veidojas, kad kopā mirst daudzas zvaigznes saistītā sistēmā. Tā vietā, lai radītu vienu supernovu, zvaigznes ģenerē enerģijas sprādzienu un zvaigžņu vējus, kas var izveidot struktūru simtiem gaismas gadu diametrā. Superburbuļu identificēšanai ir nepieciešami īpaši instrumenti, jo tie parasti nav atrodami redzamajā spektrā. Izpratne par to, kā un kāpēc veidojas šādas parādības, palīdz pētniekiem uzzināt vairāk par Visuma būtību.
Pētnieki pavadīja vairāk nekā gadsimtu, prātojot par tā saukto elektriski lādētu daļiņu kosmisko staru izcelsmi, kas, šķiet, bija visur Visumā. Viņi nevarēja atrast racionālu izskaidrojumu savai izcelsmei, taču noteikti zināja, ka tie pastāv, un zināja, ka planētas, piemēram, Zeme, gūst labumu no pavadošo zvaigžņu pasargāšanas, lai novērstu skarbāko kosmisko staru iedarbību. Bez Saules Zemi pastāvīgi plosītu augstas enerģijas daļiņas, kas padarītu dzīvību neiespējamu.
Izmantojot teleskopus, kas meklē emisijas gamma un rentgenstaru diapazonā, pētnieki beidzot noteica, no kurienes nāk kosmiskie stari: superburbuļi, kas izkaisīti pa Visumu. Superburbulis veidojas, kad vairākas zvaigznes, kas atrodas cieši kopā, mirst, radot vairākus masīvus enerģijas uzliesmojumus supernovu veidā. Turklāt tie rada arī zvaigžņu vējus, kas virpuļo un sasilda gāzes līdz ārkārtīgi augstām temperatūrām. Veidojas čaumalas, kas aptver uzkarsētās gāzes un veido superburbuli.
Saules sistēma faktiski atrodas agrākā superburbuļa centrā. Pētnieki ir identificējuši burbuļus dažādos kosmosa reģionos, meklējot to signālu signālu. Tas viņiem palīdz noteikt Visuma vecumu, izsekot zvaigžņu sistēmu veidošanās un bojāejas gaitai un uzzināt vairāk par Visuma kopējo sastāvu. Superburbuļi izskaidro arī pastāvīgo kosmisko staru avotu, kas lielu daļu telpas padara ļoti naidīgu pret dzīviem organismiem, kuri nevar izdzīvot, pastāvīgi pakļaujoties lielas enerģijas daļiņām.
Superburbuļu attēlus var iegūt, krāsojot teleskopa datus, lai parādītu cilvēkiem šo parādību īpašo formu un struktūru. Tie netiek ražoti perfektā burbuļa formā, bet gan gāzes mākonī, kas pēc būtības var būt abstrakts. Daži no šiem pārveidojumiem, ko izmanto, lai neredzamās emisijas pārvērstu saprotamā attēlā, ir vizuāli diezgan pārsteidzoši. Tāpat kā citi attēli no dziļā kosmosa, superburbuļu attēli dažkārt tiek izmantoti reklāmas materiālos teleskopiem, astronomijas organizācijām un valsts aģentūrām, kas nodarbojas ar kosmosa izpēti un izpēti.