Piekrastes līdzenums ir zema, galvenokārt līdzena zeme, kas atrodas blakus okeānam. Līdzenums faktiski stiepjas zem ūdens un ir daļa no kontinentālā šelfa. Piekrastes līdzenumos mēdz būt unikālas augu un dzīvnieku dzīvotnes, kā arī interesantas ģeoloģiskās iezīmes. Viens no lielākajiem piekrastes līdzenumiem pasaulē stiepjas gar ASV dienvidu krastu, no Vidusatlantijas štatiem līdz pat Teksasai. Šis līdzenums aptver plašu vides apstākļu klāstu un ir mājvieta vairākām cilvēku populācijām.
Piekrastes līdzenumi attīstās pa kāpnēm, jo kontinentālais šelfs miljoniem gadu ilgo ģeoloģisko pārmaiņu laikā lēnām paceļas virspusē. Vecāki pakāpieni ir vairāk nolietoti, un tos mēdz dziļi iegriezt upes un strauti, savukārt jaunākiem pakāpieniem ir mazāk nolietots izskats. Piekrastes līdzenuma slīpums ir maigs, jo to rada ļoti lēns pacēlums. Šajos reģionos var atrast bagātīgas aluviālās augsnes nogulsnes kopā ar nogulumiežiem, bieži slāņos zem virsmas.
Parasti piekrastes līdzenumā ir vairāki purvi un mitrāji papildus lielām estuāru teritorijām. Jūras zāles un citas izturīgas sugas var atrast netālu no okeāna un pāriet uz krūmiem un kokiem. Dažkārt šie reģioni ir lieliski piemēroti lauksaimniecībai, jo upēs, kas ar tām krustojas, ir daudz aluviālu augsnes un var izveidot bagātīgu materiālu labības audzēšanai. Piekrastes līdzenums ir arī ļoti pakļauts plūdiem zemā augstuma dēļ. Cilvēku populācijas var uzstādīt slūžas, slūžas un citus kontroles mehānismus, lai ierobežotu plūdus, īpaši kopienās, kas atrodas zem jūras līmeņa.
Unikālas augu un dzīvnieku sugas bieži vien iekārtojas piekrastes līdzenumā un var aizņemt noteiktas ekoloģiskas nišas. Piemēram, mitrājus mēdz apmeklēt ūdensputni, piemēram, stārķi, gārņi un pīles. Daži piekrastes līdzenumi sniedzas ievērojamā attālumā iekšzemē, savukārt citus var norobežot kalni un citas struktūras, kas atrodas salīdzinoši tuvu krastam. Cilvēku populācijas mēdz apmesties šajos reģionos, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi okeānam; ostas, piemēram, parasti atrodas piekrastes līdzenumā.
No ģeoloģiskā viedokļa šādus reģionus var būt interesanti pētīt. Ģeologi var apskatīt pamatā esošās iežu un augsnes atradnes, lai uzzinātu vairāk par ģeoloģiskās darbības vēsturi reģionā. Viņi var atrast interesējošus priekšmetus, piemēram, fosiliju, naftas un gāzes atradnes vai ūdens nesējslāņus, kurus var izmantot, lai apmierinātu ūdens vajadzības.