Robotikas inženierija ir dažādu robotu dizaina aspektu izstrādes, testēšanas un uzlabošanas process, lai izveidotu elastīgākas, jaudīgākas un autonomākas robotu konstrukcijas. Tas parasti apraksta gan pašu procesu, gan izmeklēšanas un izpētes jomu saistībā ar attīstību šajā jomā. Šādas inženierijas mērķis parasti ir radīt jaunas mašīnas, kas pēc būtības ir automātiskas vai robotizētas, un pilnveidot esošās mašīnas vai tehnoloģijas, lai uzlabotu iepriekšējos dizainus. Robotikas inženierija var arī dažos veidos pārklāties ar citām jomām, piemēram, mākslīgo intelektu, lai izveidotu sarežģītākas un progresīvākas robotu sistēmas, integrējot jaudīgāku datorprogrammēšanu.
Robotu inženierijas izpēte parasti ietver dažādu robotu konstruēšanas un izstrādes koncepciju izpēti un izpratni. Izpratne par dažādiem materiāliem un to, kā tos var izmantot, piemēram, robotu radīšanā, var būt ļoti svarīga, jo daži metāli vai plastmasa var nodrošināt robotam atšķirīgu izturību un svaru. Šāda veida pētījumi var koncentrēties arī uz dažādiem robotu izstrādes aspektiem, tostarp morāli, kas ir pamatā šādai attīstībai un dažādiem robotikas lietojumiem. Liels potenciāls robotu inženierijā bieži ir saistīts ar dažādiem veidiem, kā attīstību var reāli pielietot un padarīt noderīgu komercuzņēmumos.
Tāpēc robotu inženierijas reāla attīstība bieži vien ir vērsta uz šāda veida praktiskām problēmām, nevis uz tīri hipotētiskām idejām. Daži robotizēti darbi, piemēram, tiek veikti, lai izveidotu sarežģītākas un noderīgākas iekārtas tiesībaizsardzības un militārajā jomā, ļaujot robotizētām konstrukcijām pakļaut bīstamas darbības, nevis apdraudēt cilvēkus. Ir arī robotu izstrādes jomas, kas vērstas uz tādu mašīnu izveidi, kas var efektīvāk saskarties ar cilvēkiem. Šāda veida robotu inženierija var ietvert robotu izmantošanu medicīnā, piemēram, kibernētisko protēžu izstrādi un robotu un robotu instrumentu izmantošanu ķirurģiskās procedūrās.
Robotikas inženierija bieži ietver vairākas citas jomas, un daudzi robotikas sasniegumi izriet no daudzdisciplīnu centieniem starp ekspertiem dažādās jomās. Tā kā lielas daļas robotu izstrādes mērķis ir radīt autonomākas mašīnas, kuru darbībai nepieciešama mazāka cilvēka mijiedarbība, bieži tiek iesaistīts mākslīgais intelekts un datorprogrammēšana. Mākslīgais intelekts attiecas uz centieniem izstrādāt datoru programmatūru, izmantojot dažāda veida programmēšanu, kas atdarina vai atdarina cilvēka domu un mācīšanos. Robotu inženierijā jau ir notikuši sasniegumi, kas ļāvuši vienai mašīnai vai robotam iemācīt citam robotam veikt kādu uzdevumu, bez cilvēka programmēšanas otrajam robotam, un šāda attīstība atklāj lielu potenciālu turpmākai robotu izpētei un projektēšanai.