Dokudrāma ir filma vai televīzijas pārraide, kas apvieno dokumentālās un drāmas jomas. Dokudrāmu varētu saukt par ne-fiktas drāmu, kuras uzmanības centrā ir reāli notikumi un reāli cilvēki, kas tiek pasniegti dramatizētā veidā. Papildus filmēšanai var uzrakstīt arī dokudrāmu; rakstītā veidā dokumenta drāma sāka parādīties 20. gadsimta otrajā pusē tādu cilvēku pasaulē kā Trūmens Kapote un Normans Mailers, kam sekoja filma.
Dokudrāmu raksturo vairākas pazīmes. Pirmā ir tendence pieturēties pie zināmiem faktiem, nesniedzot komentārus. Mērķis ir sniegt cilvēkiem pamatinformāciju, ļaujot viņiem pašiem izdarīt secinājumus. No otras puses, lielākā daļa dokumentālo filmu ietver stāstījuma un pozicionālas nostājas, kuru mērķis ir ietekmēt skatītājus un lasītājus. Dokudrāmas izmanto arī paņēmienus, lai apspriestos notikumus atdzīvinātu; tā vietā, lai teiktu, ka personai X un personai Y ir bijusi saruna, piemēram, dokudrāma iestudēs sarunas atveidi.
Atšķirībā no patiesas dokumentālās filmas, dokumentārā filma var ietvert iestudētus kadrus ar aktieriem. Atkarībā no tēmas var tikt izmantots maz vai vispār nav dokumentālu materiālu. Dažos gadījumos dokudrāmas var radīt arī pilnībā inscenētas hipotētiskas situācijas, piemēram, 2006. gada filmas Prezidenta nāve gadījumā. Dažas organizācijas izmanto dokudrāmas, lai pievērstu uzmanību aktuālajiem notikumiem un problēmām, un vairākās vides filmās tiek veidotas dokudrāmas par globālās sasilšanas ietekmi, piemēram, ilustrējot to, kas varētu notikt, ja jūras līmenis krasi paaugstināsies.
Vārda “drāma” lietojums terminā “dokudrāma” var būt mulsinošs, jo drāma parasti tiek saistīta ar daiļliteratūru. Dokudrāmas neintegrē izdomātus elementus, tomēr maksimāli paliekot uzticīgi notikumiem, ko tās dokumentē. Docudrāmas var padarīt vēsturiskus notikumus pieejamākus, sākot no Romas impērijas līdz pat aktuāliem notikumiem, un daudzas no tām rosina diskusijas un debates, nepiedāvājot viedokļus, liekot skatītājiem un lasītājiem runāt par saturu vienam ar otru.
Jūs varat dzirdēt arī dokumentālās filmas, ko sauc par drāmas dokumentālajām filmām vai dramatizētām dokumentālajām filmām. Daži cilvēki kritizē dokudrāmas jomu, apgalvojot, ka literārā licence, ko izmanto, lai rekonstruētu ainas un atdzīvinātu notikumus, var būt zināmā mērā maldinoša, īpaši cilvēkiem, kuri nav spējīgi atšķirt faktus no daiļliteratūras. Pat tad, ja dokumenta ir rūpīgi izpētīta, tā ir tikai viena notikumu prezentācija, un ir svarīgi atcerēties, ka var būt arī citas interpretācijas un ka daudzi filmu veidotāji ir vainīgi nolaidības grēkos, novedot cilvēkus pie kļūdainiem secinājumiem, nesniedzot viņiem visu informāciju. fakti.