Dhanurasana jeb loka poza ir jogas asana, ko parasti izmanto hatha jogā. Pamatpozīcijā ķermenis ieņem izvilkta loka formu, nodrošinot lielisku lokanību un spēka treniņu mugurai un augšstilbiem. Dhanurasana var aizņemt kādu laiku, lai pilnveidotos, jo tai ir nepieciešama laba koncentrēšanās un elastība. Tā ir lieliska poza tiem, kas cenšas palielināt spēku un stingrību visā mugurā, lai gan cilvēkiem ar muguras traumām vajadzētu rūpēties, lai poza paplašinātu lēnām.
Lai sāktu dhanurasana, jogs guļ uz paklāja ar seju uz leju. Rokas tiek turētas sānos, ar plaukstām uz augšu pret debesīm. Saliecot abas kājas, pēdas tiek paceltas uz sēžamvietas pusi, un rokas tiek paceltas, lai satvertu potītes. No šī brīža ir svarīgi nedaudz noliekties uz priekšu, lai svars tiktu novietots pār vēderu. Ja svaram ļauj iegrimt iegurnī, pozīcija var kļūt neērta un sasmalcina gūžas kaulus zemē, kas var sāpēt.
Nākamais solis priekšgala pozā būs atkarīgs no praktizētāja elastības. Lēnām jogs ļauj rokām un kājām pievilkties vienai pret otru, paceļot gan krūtis, gan augšstilbus no zemes. Skatiens ir jāpaceļ uz augšu, bet jāuzmanās, lai nenoslogotu kaklu. Uzlabotā stāvoklī praktizētājs turpina celšanu, līdz tikai vēders balstās uz zemi, bet potītes un rokas saskaras augstu gaisā virs sēžamvietas. Jaunāki jogi var vēlēties pacelt tikai dažas collas no zemes; pozīcijai jābūt pietiekami ērtai, lai noturētu piecus līdz desmit elpas ciklus.
Dhanurasana laikā ir svarīgi elpot konsekventi. Izstieptā stāvoklī var būt visvieglāk ieelpot caur degunu un izelpot caur muti. Ir svarīgi arī nedaudz saliekties līdz elkoņiem, lai izvairītos no pārmērīgas izstiepšanās un neļautu pleciem pacelties līdz ausīm. Plecu lāpstiņu turēšana uz leju un saspiesta kopā palīdzēs pareizi izlīdzināt rokas.
Viena alternatīva dhanurasana versija ir pazīstama kā ritenis vai augšup vērsts loks. Šajā pozā jogs sāk guļot uz muguras ar saliektiem ceļiem un pievilktām pēdām pie sēžamvietas. Elkoņi ir saliekti tā, lai rokas būtu blakus ausīm, pirkstiem jābūt vērstiem pret pēdām. Izelpojot, praktizētājs piespiežas pret rokām un pēdām, lai paceltu iegurni uz augšu, pa ceļam iztaisnojot kājas un rokas. Pieredzējuši praktizētāji var pilnībā iztaisnot rokas, taču, lai to sasniegtu, var būt nepieciešami mēneši apmācības.