Cilvēki, kuri nav pareizi sagatavojušies pirms treniņa vai sporta veida, var gūt savainojumus. Izvilkts cirksnis ir izplatīta trauma, kas rodas, kad augšstilba iekšējais muskulis ir sasprindzināts ārpus tā sliekšņa. Atkarībā no spriedzes smaguma, sāpju apjoms, ko cilvēks jutīs, būs atšķirīgs. Labākais veids, kā izvairīties no ievilktiem cirkšņiem, ir izstiept muskuļus pirms vingrošanas, lēnām sākt jebkuru fizisko aktivitāti, izmantot pareizo aprīkojumu un uzturēt konsekventu tempu.
Cenšoties izvairīties no izvilkta cirkšņa, vissvarīgākā lieta, kas jāpatur prātā, ir izstaipīties pirms jebkādas fiziskas aktivitātes. Stiepšanās pakāpeniski sasildīs muskuļus, palīdzot tiem būt elastīgākiem. Tas savukārt padara muskuļus gatavākus intensīvai darbībai, samazinot krampju un plīsumu iespējamību.
Vēl viens veids, kā izvairīties no cirkšņa muskuļa vilkšanas, ir lēnām sākt nodarbības, pat tādas, kas nešķiet saspringtas, piemēram, skriešana. Piemēram, skrējējiem jāsāk ar lēnu staigāšanu un pakāpeniski palielinot tempu līdz veselīgam skriešanai. Kultūristiem jāsāk ar vieglākiem svariem un pakāpeniski jāstrādā pie smagākiem.
Tomēr izvairīšanās no cirkšņa vilkšanas nav tikai sākuma sagatavošanās; trenažieriem ir arī jārūpējas par to, lai viņi atrastos pareizajā ekipējumā un uz pareizā veida reljefa. Skrējieniem nekad nevajadzētu valkāt apavus ar nodilušu zoli, jo tas izsitīs skriešanu no līdzsvara un palielinās cirkšņa savainojuma iespējamību. Turklāt tā paša iemesla dēļ skrējējam vienmēr jācenšas skriet uz mīkstas, līdzenas virsmas. Tāpat kultūristiem, ceļot svarus, nevajadzētu valkāt neko pārāk ierobežojošu.
Tempa saglabāšana ir svarīga arī tad, ja izvairās no savilkta cirkšņa, kas iet roku rokā ar lēnu startu. Skrējēji parasti neskrien visā maratona garumā, kā arī kultūrists nedrīkst strauji pacelt svaru gaisā. Skriešanā galvenais tempa noteikšanai ir saruna; ja skrējējs skrienot prot dziedāt, tad tas ir pārāk lēns temps, bet, ja viņš nevar pateikt ne vārda bez elpas, tas ir pārāk ātrs.
Ir trīs ievilktu cirkšņu kategorijas, no vieglas līdz smagai. Lielākajai daļai cilvēku, kurus skārusi viegla vai mērena cirkšņa vilkšana, parasti ir tikai jāatpūšas un skartajā zonā jāuzliek ledus. Cilvēkiem, kas guvuši smagus ievainojumus, var būt nepieciešama medicīniska palīdzība. Smagas cirkšņa traumas var izraisīt trūces, ja tās netiek ārstētas.