Virsgrāmatas darbinieks ir atbildīgs par informācijas ievadīšanu kontu virsgrāmatās uzņēmuma vai organizācijas vārdā. Daudzu valstu likumi nosaka, ka uzņēmumu īpašniekiem ir jāveic detalizēta ienākumu un izdevumu finanšu uzskaite, un šie ieraksti tiek pārskatīti, izmantojot nodokļu sagatavošanas un uzņēmuma auditu laikā. Virsgrāmatas darbiniekam ir jānodrošina, ka finanšu informācija tiek precīzi reģistrēta un uzņēmuma grāmatvedība ir līdzsvarota katru dienu, nedēļu vai mēnesi.
Daudzi uzņēmumi uztur atsevišķas virsgrāmatas dažāda veida izdevumiem, piemēram, algām vai krājumiem. Pirms līdzekļu noguldīšanas vai izņemšanas no šiem kontiem virsgrāmatas darbinieks vispirms var nodot visus darījumus virsgrāmatā. Noguldījumi tiek reģistrēti virsgrāmatā un pēc tam debetēti no šī konta un atkārtoti noguldīti attiecīgajā apakšgrāmatā. Ierēdnis izmanto apakšgrāmatas kontu numurus, lai izsekotu šiem noguldījumiem un izņēmumiem, bet virsgrāmatas kontu grāmatā ir informācija par visiem uzņēmuma debetiem un kredītiem.
Katras dienas beigās virsgrāmatas beigu atlikumam ir jāatspoguļo dienas sākuma bilances kopējā summa, plus visi kredīti un mīnus visi debeti. Parasti uzņēmumi pieprasa ierēdnim katru dienu līdzsvarot virsgrāmatu. Ja tiek konstatētas neatbilstības, virsgrāmatas darbiniekam rūpīgi jāpārskata visi darījumi un kvītis, lai noteiktu problēmas avotu. Ierēdnim ir jāizlabo kļūda un jāpārliecinās, ka beigu bilance ir precīza. Dažās valstīs ierēdņiem katru dienu nav jāpārbauda virsgrāmatas, taču, jo biežāk virsgrāmatas tiek pārskatītas, jo vieglāk ierēdņi var atklāt un atrisināt problēmas.
Virsgrāmatas darbinieki dažkārt ir atbildīgi par finanšu pārskatu sagatavošanu un prezentāciju sniegšanu uzņēmuma direktoriem vai īpašniekiem. Viņi var atbildēt uz jautājumiem par uzņēmuma finanšu rezultātiem, atsaucoties uz datiem, kas ietverti virsgrāmatās. Kad nodokļu iestādes veic revīzijas, virsgrāmatas darbinieks ir atbildīgs par atbildēm uz revidenta jautājumiem un par revidentu pieprasīto kvīšu un finanšu informācijas kopiju nodrošināšanu.
Daži uzņēmumi algo sertificētus grāmatvežus, lai strādātu par virsgrāmatas pārdevējiem. Šīm personām parasti ir koledžas grāds grāmatvedībā, finansēs vai saistītā jomā, un viņiem ir licence strādāt par grāmatvežiem. Lielākie uzņēmumi var nodarbināt lielu skaitu ierēdņu, lai pārraudzītu dažādu uzņēmuma nodaļu finanses. Mazie uzņēmumi dažreiz pieņem darbā grāmatvežus, kuriem nav oficiālas grāmatvedības apmācības, lai strādātu par virsgrāmatas darbiniekiem. Šīm personām var būt vai var nebūt koledžas grāda, bet parasti viņiem ir zināma pieredze biroja administratoru, sekretāru vai kasieru amatā.