Mainīgo izmaksu peļņas vai zaudējumu aprēķins ir finanšu pārskata veids, kas koncentrējas uz saistību starp mainīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības uzņēmuma darbību, un šī uzņēmuma gūtajiem ienākumiem. Parasti šāda veida izziņas tiek sagatavotas pirms fiksēto izmaksu jautājuma risināšanas. Tas var palīdzēt precīzāk identificēt izdevumus, kurus var kaut kādā veidā koriģēt, lai palielinātu neto peļņas apjomu, kas rodas no preču un pakalpojumu ražošanas.
Mainīgo izmaksu ienākumu pārskata galvenā funkcija ir izcelt uzņēmējdarbības izdevumus, kas netiek uzskatīti par fiksētiem. Fiksētie izdevumi katru mēnesi nemainās, un tos var uzskaitīt salīdzinoši viegli. Turpretim mainīgie vai mainīgie izdevumi var mainīties no viena pārskata perioda uz nākamo, dažreiz ievērojami. Mainīgo izdevumu izmaiņu uzraudzība ļauj uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem vieglāk veikt nepieciešamos pasākumus, lai paliktu budžeta ietvaros un izvairītos no nepieciešamības izmantot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kas ir paredzēti ārkārtas gadījumiem.
Viena no mainīgo izmaksu ienākumu pārskata priekšrocībām ir iespēja rūpīgi aplūkot izdevumus, kas mēdz svārstīties no viena pārskata perioda uz nākamo, un pārliecināties, ka uzņēmējdarbība šos izdevumus ierobežo saprātīgā robežās. Atšķirībā no fiksētajiem izdevumiem, kas ir vienādi no viena perioda uz nākamo, ir iespējams noteikt tendences ar mainīgiem izdevumiem, kas var nebūt uzņēmuma interesēs. Sagatavojot mainīgo izmaksu peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pirms pāriet uz pārskata izveidi, kurā ņemti vērā visi izdevumi, kas radušies attiecīgajā laika periodā, uzņēmums var savlaicīgi noteikt nelabvēlīgas tendences un veikt pasākumus, lai šīs tendences risinātu.
Mainīgo izmaksu ienākumu deklarācijā atrodamā detalizācijas pakāpe var atšķirties. Vienkāršākais formāts prasa tikai visu ar periodu saistīto mainīgo izdevumu kopsummu, kam seko tajā pašā periodā saņemtie vai vismaz gūtie ienākumi. Atņemot izdevumus no ienākumiem, tiek iegūts neto ienākumu rādītājs, ko var salīdzināt ar pārskatiem, kas sagatavoti par pagājušajiem periodiem. Vispusīgāka pieeja prasītu gan mainīgos izdevumus, gan dažādus ienākumu avotus, lai būtu vieglāk noteikt, kur salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir notikuši pieaugumi un samazinājumi. Šis pēdējais formāts bieži ir laba ideja, ja vadītāji rūpīgi uzrauga mainīgos izdevumus, piemēram, izejvielu izmaksas vai darbaspēka izmaksas, cenšoties saglabāt šos izdevumus noteiktā diapazonā.