Tirgus pieprasījums tiek definēts kā kopējais produkta vai produktu grupas pirkumu apjoms noteiktā demogrāfijā. Demogrāfiskie dati var būt balstīti uz tādiem faktoriem kā vecums vai dzimums vai ietvert kopējo pārdošanas apjomu, kas tiek ģenerēts noteiktā ģeogrāfiskā vietā. Tirgus pieprasījuma novērtēšana ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā uzņēmumi izlemj, ko pārdot un kā pārdot savus saražotos produktus.
Ļoti svarīgi ir pareizi novērtēt tirgus pieprasījumu pēc konkrētā produkta. Nespēja precīzi prognozēt preces vai pakalpojuma vēlamību var novest pie ražošanas līmeņa, kas pārsniedz faktiski pārdoto vienību skaitu. Rezultātā uzņēmumam paliek milzīgs gatavās produkcijas krājums, kas vispār nenes peļņu. Dažos gadījumos pietiek ar nespēju pareizi prognozēt tirgus pieprasījumu, lai piespiestu uzņēmumu pārtraukt darbību.
Visizplatītākais veids, kā novērtēt preču un pakalpojumu vēlamību noteiktā demogrāfijā, ir īstenot strukturētu tirgus pieprasījuma analīzi. Būtībā šī procesa mērķis ir identificēt patērētājus, kuri ir pietiekami piesaistīti produktiem, lai tos faktiski iegādātos. Tirgus analīzes ietvaros pētījums palīdz noteikt tirgus lielumu. Tas ļauj noteikt, vai uzņēmumam ir nepieciešams veicināt patērētāju interesi par konkrētu demogrāfisko situāciju, lai radītu jaunu biznesu vai vienlaikus attīstītu vairākus dažādus tirgus, lai saglabātu peļņu.
Tā kā tirgus pieprasījums laika gaitā var mainīties, uzņēmumi iegulda resursus, lai pastāvīgi pārbaudītu patērētāju vēlmju un vajadzību pašreizējo stāvokli. Šis nepārtrauktais process bieži vien ļauj uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju ar citiem uzņēmumiem, kuru mērķauditorija ir tie paši tirgi, kā arī saglabāt pašreizējo klientu interesi, veicot uzlabojumus esošajos produktos un, iespējams, ieviešot jaunus produktus, kas interesē arī tos pašus klientus. Piemēram, uzņēmums, kas ražo zāles pļāvējus, var ieviest īpašu zāles pļāvēju asmeņu līniju, ja mārketinga aptauja liecina, ka patērētāji tiktu piesaistīti jaunajam produktam pietiekamā daudzumā, lai darbs būtu rentabls.
Stabila tirgus pieprasījuma stratēģija var arī palīdzēt uzņēmumiem noteikt gaidāmās tendences pirms sacensībām. Piemēram, daži biroja iekārtu ražotāji 1970. gados izmantoja tirgus aptauju rezultātus, lai prognozētu, ka rakstāmmašīnas zaudēs pievilcību, jo galddatori kļūst lietotājam draudzīgāki. Rezultātā šie uzņēmumi varēja izveidot stratēģijas, kas ļāva viņiem pakāpeniski samazināt rakstāmmašīnu ražošanu, vienlaikus lēnām ieviešot kompakto datoru ražošanu. Tā kā tie pareizi novērtēja tirgus pieprasījumu, šie uzņēmumi spēja saglabāt peļņu 1980. gados un pēc tam, kad galddators kļuva par galveno elementu gan mājās, gan birojā.