“Par saņemto vērtību” ir juridisks termins, ko izmanto, lai norādītu, ka kaut kas vērtīgs tika apmainīts līgumā noteiktā darījumā, to īpaši neidentificējot. Frāze bieži tiek lietota parādzīmēs, vekseļos un īpašuma aktos. Tas atbilst vēsturiskai juridiskai prasībai, ka līguma pusēm ir jāapmainās ar vērtīgu atlīdzību, lai līgums būtu spēkā. Frāze “par saņemto vērtību” nozīmē, ka puses vienojas par atlīdzības vērtību, tāpēc nevar tikt ierosināts strīds par līgumu, pamatojoties uz atlīdzības neatbilstību.
Līgumtiesības valstīs ar tiesību sistēmām, kas atvasinātas no Anglijas parastajām tiesībām, noteica vēsturiskas prasības spēkā esošiem līgumiem. Tam ir praktiska jēga, jo mutiski un rakstiski līgumi veicina tirdzniecību. Likums ir izstrādāts, lai ļautu pusēm identificēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek noslēgts spēkā esošs līgums, un celt prasību tiesā par līguma laušanu vai konkrētu izpildi, ja līguma nosacījumi netiek ievēroti.
Vēsturiski derīgam līgumam bija jāpierāda, ka piedāvājums tika izteikts, ka piedāvājums tika pieņemts un ka tika piedāvāta vērtīga atlīdzība apmaiņā pret puses solījumu izpildīt. Piemēram, spēkā esošs logu mazgāšanas līgums paredz, ka darbinieks piedāvā pakalpojumus par noteiktu samaksu, mājas īpašnieks pieņem piedāvājumu un mājas īpašnieks uzrāda vai sola uzrādīt atlīdzību vai samaksu par pakalpojumiem. Ja logu mazgātājs neveiktos vai mājas īpašnieks nesamaksātu, tiesa lemtu lietu, pamatojoties uz spēkā esoša līguma esamību.
Dažos gadījumos puse apstrīd līguma spēkā esamību, pamatojoties uz neesošu vai nepietiekamu apsvērumu. Piemēram, ja vecāka gadagājuma cilvēks apsolīja atdot savu māju radiniekam un pēc tam pārdomāja, radinieks var iesūdzēt tiesā, lai māju pārceltu, pamatojoties uz līguma laušanu, ja par to ir noslēgta vienošanās. Ja radinieks nemaksāja naudu apmaiņā pret īpašuma nodošanu, tiesa varēja uzskatīt, ka atlīdzība nav apmainīta un nebija nodoma slēgt pārdošanas līgumu. Vienošanos varētu uzskatīt par potenciālu dāvanu, ko vecāka gadagājuma cilvēks nolēma nesniegt pēc saviem ieskatiem.
Lai novērstu to, ka puses apgalvo, ka faktiskā atlīdzība nav apmainīta vai ir veikta atlīdzība, kas nav proporcionāla otras puses piedāvātās preces vai pakalpojuma vērtībai, tika pieņemts termins “par saņemto vērtību”. Lietojot “par saņemto vērtību”, atlīdzības atbilstības noteikšana tiek izslēgta no tiesas. Lietojot šo frāzi, puses atzīst, ka atlīdzība bija pietiekama, lai noslēgtu saistošu līgumu.