Sopaipilla, dažreiz rakstīts sopapilla, ir ceptas mīklas gabals, kas ir saldināts ar medu. Sopaipillas bieži dēvē par “mazajiem spilventiņiem”, jo pēc cepšanas tās izskatās uzpūstas. Tie ir cieši saistīti ar citiem konditorejas izstrādājumiem, kas gatavoti no ceptas mīklas, piemēram, virtuļiem, bunuelo un churros.
Pamatmetode sopaipilas pagatavošanai ietver miltu, eļļas un sāls, un dažreiz arī tādu sastāvdaļu kā cepamo pulveri vai iztvaicētu pienu, apvienošanu mīkstā mīklā. No mīklas veido bumbiņas vai mazus trīsstūrīšus, un tās lej karstas eļļas katlā. Katru mīklas bumbiņu apcep līdz zeltainai un “uzpūš” no vienas puses, tad apgriež un cep līdz zeltainai un uzpūsta no visas puses.
Sopaipillas tradicionāli tiek pasniegtas siltas, un tās bieži tiek saldinātas ar medu vai cukuru. Tos parasti pagatavo arī garšīgus, pievienojot gaļas, pupiņu vai dārzeņu pildījumu, līdzīgi kā tako vai enčilāda. Sopaipillas bieži pasniedz arī kā maizes vai maizītes aizstājēju.
Sopaipilu variācijas var atrast noteiktos Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas reģionos. Čīlē tos tradicionāli gatavo ar ziemas skvošu, parasti zapallo, lai gan izmanto arī konservētu ķirbi. Mīklu sajauc ar miltiem un speķi, un gatavo mīklas izstrādājumu bieži pasniedz ar nerafinētu niedru cukura sīrupu, kas aromatizēts ar citrusaugļiem un kanēli. Čīles sopaipillas dažreiz pasniedz arī ar tādām garšvielām kā sinepēm, kečupu, sviestu, mandžaru vai piparu mērci, kas pazīstama kā pebre. Tos visbiežāk ēd tējas laikā — it īpaši aukstās, lietainās dienās kā paņemamo ēdienu.
Peru sopaipillas sauc par cachangas, un tās visbiežāk ēd brokastīs. Tos tradicionāli gatavo no kukurūzas miltiem. Šī variācija parasti ir lielāka izmēra, bet plānāka un kraukšķīgāka nekā citas sopaipillas. Amerikas Savienotajās Valstīs sopaipilla ir populāra visā dienvidrietumos un visbiežāk tiek saistīta ar Ņūmeksiku, jo īpaši Albukerkas pilsētu.
Daudzi cilvēki apgalvo, ka sopaipillas radušās Albukerkā 1600. gadsimta beigās vai 1700. gadsimta sākumā, taču šķiet, ka konditorejas izstrādājumiem ir arī starptautiskas saknes. Vārds “sopaipilla” cēlies no spāņu vārda sopaipa, kas apzīmē ceptu mīklu ar medu. Spāņu vārds savukārt ir atvasināts no mocarabu vārda xopaipa, kas apzīmēja eļļā mērcētu maizi. Mozarabu runāja cilvēki Ibērijas pussalā Eiropā no V gadsimta līdz astotajam gadsimtam.