Neiroanatomijā cilvēka smadzenes ir sadalītas apakšējā aizmugurējā dobuma līmenī un augšējā supratentoriālā līmenī ar relatīvi horizontālu stingru membrānu, ko sauc par tentorium cerebelli vai tentorium. Supratentoriālo saturu var iedalīt aizmugurējā daļā, ko sauc par diencefalonu, un priekšējo daļu, ko sauc par telencephalon vai smadzenēm. Turklāt telencephalons sastāv no smadzeņu puslodēm, baltās vielas zem garozas un bazālajiem ganglijiem. Zināšanas par telencefalona daļām ir svarīgas neirologiem un neiroķirurgiem, jo slimību izpausmes atšķiras atkarībā no skartā reģiona.
Embrioloģiskās attīstības laikā visa nervu sistēma attīstās no vienkāršas caurules, ko sauc par nervu caurulīti. Pēc diferenciācijas iekšējā jeb serdes caurule rada centrālās nervu sistēmas daļas, kas veic tādas primitīvas funkcijas kā apziņa un elpošana. No otras puses, ārējā caurule rada daļas, kas veic augsta līmeņa funkcijas, piemēram, kustību un sajūtu. Caurules priekšējā daļa vai priekšējās smadzenes, ko sauc par prosencefalonu, 25.–30. embrija attīstības dienā diferencējas telencefalonā un diencefalonā. Vēlāk telencephalons attīstās smadzeņu garozā, bazālajos ganglijos un subkortikālajā baltajā vielā.
Smadzeņu garoza ir visizteiktākā telencefalona zona. Tās iekšējo daļu sauc par limbisko garozu, tālāko daļu sauc par neokorteksu, bet vidējo daļu sauc par paralimbisko garozu. Limbiskā garoza ir iesaistīta emocijās, mācībās, atmiņā, reprodukcijā un homeostāzē, savukārt neokortekss ir iesaistīts motivācijā, uzvedības kontrolē, valodā, atmiņā, kustībās un sajūtās. Ja ir problēmas limbiskajā garozā, var rasties nespēja noliekties, amnēzija un emocionāli traucējumi. Ja problēma ir neokorteksā, pacientam var rasties neuzmanība, krampji, nespēja runāt, atmiņas traucējumi, kā arī jušanas un kustību traucējumi.
Bazālie gangliji ir kopīgs nosaukums telencefalona zonām zem smadzeņu garozas. Šīs pelēkās vielas vai nemielinizēto aksonu kolekcijas sauc par astes kodolu, globus pallidus, putamen, substantia nigra un subtalāmu kodolu. Starp astes kodolu un putamenu atrodas baltās vielas struktūra, ko sauc par iekšējo kapsulu. Ja tos ņem kā grupu, astes kodolu, putamenu un kodolu sauc par striatumu, jo tiem ir svītrains izskats. Globus pallidus un putamen kopā sauc par lēcveida kodolu, jo tiem ir lēcai līdzīga forma.
Subkortikālo balto vielu veido mielinizēti aksoni, kas savieno smadzeņu garozu ar pārējām smadzenēm. Struktūras, kas veido subkortikālo balto vielu, ietver iekšējo kapsulu, corona radiata, corpus callosum un lokveida šķiedras. Šīs struktūras darbojas, pārraidot signālus no vienas smadzeņu daļas uz otru. Tie ir svarīgi vides stimulu un centrālās nervu sistēmas reakciju integrēšanā.