Kas ir Spurlinga tests?

Spurlinga tests ir diagnostikas metode, kas var noteikt saspiesta nerva klātbūtni kaklā. Tas ietver pacienta galvas un kakla kustību noteiktā veidā, lai novērtētu sāpes, kas rodas vēlāk. Sāpes kaklā un rokās ir pozitīva nervu saspiešanas pazīme testā. Iespējamie nervu saspiešanas cēloņi ir skriemeļu traumas, diska paslīdēšana vai muskuļu spazmas.

Sāpes kaklā vai rokā var liecināt par nervu saspiešanu mugurkaula kakla skriemeļos. Kakla skriemeļi ir tie, kas atrodas kakla rajonā, un tie ietver pirmos septiņus mugurkaula kaulus, sākot no galvaskausa līdz astotajam skriemelim, kas piestiprinās pie augšējām ribām. Nervi, kas iet cauri kakla skriemeļiem, ir tie, kas nodrošina ķermeņa augšdaļu, piemēram, kaklu un rokas, ar sajūtu.

Lai veiktu Spurlinga testu, pacients parasti sēž vai guļ. Pēc tam medicīnas darbinieks izstiepj kaklu vertikāli un pagriež galvu uz to pusi, kurā pacients jūt sāpes. Pēc tam, kad galva ir pagriezta, medicīnas darbinieks izdara spiedienu uz galvu un lēnām palielina spiedienu, līdz pacientam parādās simptoms, piemēram, sāpes, un tad pārbaude ir jāpārtrauc. Citas indikācijas testa pārtraukšanai ir citi nervu simptomi, piemēram, nejutīgums vai tirpšana. Ja ir iesaistīti kakla nervi, šīs sajūtas mēdz būt kakla un roku zonās.

Ja Spurlinga testa laikā rodas sāpes, kas ir tādas pašas kā sāpes, ko pacients iepriekš juta, tad ir indicēta nervu saspiešana. Saspiešanu var izraisīt dažādas medicīniskas problēmas, tostarp muskuļu spazmas, mugurkaula kaulu lūzumi un disku izslīdēšana, kas darbojas kā spilveni starp atsevišķiem kauliem. Tomēr dažreiz Spurlinga testa rezultāts ir kļūdaini pozitīvs, ja pacientam patiešām ir muskuļu sasprindzinājums vai saišu problēmas, kas nav saistītas ar nervu saspiešanu.

Šāda veida pārbaude rada nopietnu pacienta bojājumu risku, jo mugurkaula kustība traumu gadījumā var būt bīstama un var izraisīt paralīzi. Šis risks palielinās, ja speciālists, kas veic pārbaudi, īpaši nerūpējas, lai radītu pēc iespējas mazāk sāpju, kas liecina par traumu. Šī iemesla dēļ testu nedrīkst veikt neapmācīta persona, un iespējamās mugurkaula traumas ir jāizmeklē ārstam.