Afagija ir nespēja vai atteikšanās norīt pārtiku. To bieži pavada kamola sajūta kaklā, sāpju sajūta vai sajūta, ka ēdiens ir iestrēdzis un nekustas. Problēmas atrašanās vieta var būt jebkur no mutes aizmugures līdz barības vada sfinkterim, kas kontrolē ātrumu, kādā pārtika tiek iztukšota kuņģī. Parasti aizsprostojuma vieta ir zemāka par sāpīgas vai dedzinošas sajūtas vietu.
Daudzi apstākļi var izraisīt afāgiju. Tie var ietvert fiziskus audzēju aizsprostojumus, mugurkaula kakla slimību vai muskuļu sašaurināšanos emocionāla trauksmes traucējumu dēļ. Medikamenti, čūlas un vēža terapijas starojums var izraisīt rīkles sašaurināšanos, izraisot nespēju norīt. Retos gadījumos afāgiju var izraisīt barības vada audums, strukturāla anomālija, kas sastāv no audu membrānas, kas sašaurina barības vada daļas.
Dažreiz afāgiju var izraisīt nervu vai muskuļu traucējumi. Afagija ir viens no amiotrofiskās laterālās sklerozes jeb ALS simptomiem. Neiromuskulāri traucējumi un autoimūnas slimības, piemēram, myasthenia gravis, muskuļu distrofija un multiplā skleroze, var izraisīt afāgiju. Nespēja vai apgrūtināta rīšana var būt Parkinsona slimības, poliomielīta vai sklerodermijas simptoms.
Insults ir galvenais afāgijas cēlonis, īpaši gados vecākiem pacientiem. Apmēram pusei līdz divām trešdaļām insulta upuru ir zināmā mērā traucēta rīšana. Rīšanas nespējas ārstēšana ir ļoti svarīga, jo rīšanas problēmas var izraisīt to, ka insulta upuri var aspirēt pārtiku vai šķidrumu plaušās un izraisīt pneimoniju, kas ir vienas trešdaļas nāves gadījumu avots insulta upuriem.
A physician will likely perform several tests to determine the cause and treatment of aphagia. After a general examination, the physician may have the patient perform a barium swallow and be x-rayed to observe how the liquid moves through the esophagus and digestive tract. Other tests can measure pressure and acidity of the esophagus. The doctor may insert a small camera down the throat to view the esophagus.
Ja pacientam ir afāgijas simptomi, ir svarīgi saglabāt uzturu un hidratāciju. Var būt noderīgi ēst lēnām un rūpīgi košļāt. Ja simptomi turpinās, pacients var mēģināt ēst mīkstākus ēdienus vai pagatavot cietu pārtiku biezenī, lai atvieglotu nolaišanos. Daudzi cilvēki, kuri nespēj norīt cietu pārtiku, spēj norīt šķidrumu. Ļoti karsti vai auksti ēdieni var pasliktināt simptomus.
Ja šie pasākumi nepalīdz, var palīdzēt biofeedback vai kompensējošās rīšanas metodes. Lai papildinātu uzturu un apietu zonu, kur ir apgrūtināta rīšana, var izmantot dažāda veida barošanas caurules. Retos gadījumos var būt nepieciešama operācija.