Vēlme ir psiholoģiska vai psihiska distresa simptoms, ko raksturo motivācijas vai motivācijas trūkums. Cilvēkiem, kuriem ir vēlme, ir grūtības uzsākt un pabeigt uzdevumus, un viņi var neinteresēties par apkārtējo pasauli. Šis simptoms bieži ir daļa no šizofrēnijas, un tas var parādīties arī cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem. Ārstēšana ir atkarīga no tā, cik smaga tā ir un kāds ir cēlonis.
Daudziem cilvēkiem ir dienas, kad viņiem ir grūti sākt darbu vai viņi nevēlas kaut ko darīt. Cilvēkiem ar šo stāvokli tas tiek pacelts pilnīgi jaunā līmenī. Cilvēkiem var rasties grūtības no rītiem piecelties no gultas, nemaz nerunājot par ikdienas darbu veikšanu, piemēram, iepirkšanos, ēdiena gatavošanu, uzkopšanu, bērnu pieskatīšanu un došanos uz darbu. Tas saglabājas vairākas dienas un var kļūt par “negatīvu simptomu”, jo tas negatīvi ietekmē pacienta dzīvi.
Vēlēšanos var pavadīt arī citas problēmas. Cilvēki ar šo simptomu var arī demonstrēt aloģiju, runas trūkumu. Alogija var būt pilnīga, kad pacients vienkārši nerunā, vai arī tā var izpausties kā īsas, izgrieztas atbildes uz jautājumiem un sarunas mēģinājumi. Tas var sarežģīt terapiju, jo pacients var nesazināties pietiekami skaidri, lai terapeits varētu izlasīt par to, ko pacients piedzīvo.
Vēlēšanos var pavadīt arī anhedonija, kurā cilvēki nesaņem nekādu prieku no veiktajiem uzdevumiem. Tas var arī sarežģīt ārstēšanu. Pacients var tikt mudināts darīt kaut ko patīkamu un atklāt, ka uzdevums nav jautrs vai apmierinošs, tāpēc viņš nevēlas mēģināt vēlreiz. Cilvēkiem ar šo simptomu mēdz būt arī emocionāla plakana ietekme, kas var radīt satraukumu un var arī apgrūtināt ārstēšanu, jo pacientam šķiet, ka trūkst emociju.
Vēlēšanās nav tas pats, kas neieinteresētība, lai gan abas var šķist līdzīgas. Ārstēšana parasti balstās uz cēloņa noteikšanu un tā novēršanu. Piemēram, ja pacientam šis stāvoklis rodas pēc zāļu maiņas, tas liecina, ka izmaiņas nebija efektīvas. Tāpat šī simptoma parādīšanās pēc traumas liecina, ka pacientam nepieciešama traumas terapija un ārstēšana. Dažreiz pacientam viss, kas nepieciešams, ir laiks un atbalsts.
Ģimenes locekļiem un to cilvēku aprūpētājiem, kuri izjūt vēlmi un citus intensīvus psiholoģiskus un psihiskus simptomus, dažreiz ir noderīgi apmeklēt seminārus un nodarbības, kas paredzētas aprūpētājiem. Šie kursi var sniegt informāciju par to, ko cilvēki piedzīvo un ko aprūpētāji var darīt, lai palīdzētu. Aprūpētāji var arī tieši jautāt saviem maksājumiem par lietām, kas varētu būt noderīgas vai noderīgas.