Pazīstams arī kā Griersona-Gopalāna sindroms, dedzinošu pēdu sindroms ir stāvoklis, kas izraisa dedzinošu sajūtu un sāpes kājās. Citi ar pēdām saistīti simptomi ir ārkārtēja jutība pret pieskārienu un pārmērīga svīšana. Dažreiz sindroms ietekmē arī acis, nopietni kavējot redzi vai izraisot ambliopiju, ko sauc arī par slinko aci. Lielākajai daļai cilvēku ar šo sindromu pēdas nejūt jutīgumu vai apsārtumu, taču šie simptomi dažkārt parādās. Šis stāvoklis ir saistīts ar vairākām slimībām un veselības problēmām, tostarp diabētu un vairogdziedzera hormonu deficītu.
Dedzinošu pēdu sindroma diagnostiku vislabāk var veikt veselības speciālists. Viņš vai viņa atzīmēs pacienta simptomus un, iespējams, prasīs rentgenu, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu un nervu vadīšanas ātruma pārbaudi. Var ņemt vērā arī dzimumu, jo sievietēm biežāk tiek diagnosticēts dedzinošu pēdu sindroms nekā vīriešiem. Turklāt noteiktas vecuma grupas mēdz būt jutīgākas.
Dažos gadījumos dedzinošu pēdu sindromu var pilnībā izārstēt, ārstējot cēloni. Veiksmīgi ārstējot vitamīnu deficītu, neiroloģiskus traucējumus vai alkoholismu, kas ir daži zināmi šī sindroma cēloņi, var pilnībā atbrīvoties no šī stāvokļa. Dažreiz sindroms ir iedzimts, un tā ārkārtējā retuma dēļ efektīva ārstēšana nav zināma. Ja nav pieejama ātra izārstēšana, kas bieži notiek, zināmu atvieglojumu var meklēt, mainot dzīvesveidu vai lietojot krēmu.
Šī stāvokļa ārstēšana atšķiras atkarībā no cēloņa. Ārsts var ieteikt pacientam atmest smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Ja pacients parasti nesmēķē vai nedzer, viņš vai viņa var mēģināt lietot krēmu, kas paredzēts pēdu asinsrites uzlabošanai. Ērti apavi un zeķes ar labu ventilāciju un aukstu ūdeni var arī sniegt zināmu atvieglojumu. Augu piedevas ir arī populāra ārstēšana, lai gan parasti nav zinātniski pierādīta kā efektīva vai plaši ieteikta ārstiem.
Var veikt dažus pasākumus, lai novērstu dedzinošu pēdu sindroma rašanos vai atkārtošanos. Valkājot dabīgas ādas apavus sintētiskās gumijas vai plastmasas apavu vietā, var samazināt risku nonākt saskarē ar ķīmiskām vielām, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Zeķes un šļūtenes pirms valkāšanas ir jāizmazgā un jāizgatavo no elpojoša auduma, piemēram, kokvilnas vai vilnas. Kā parasti, regulāras pārbaudes pie ārsta var agrīni atklāt slimības un traucējumus, pirms šis sindroms parādās kā simptoms. Turklāt ir jākoriģē slikti ieradumi, piemēram, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un nesabalansēts uzturs.