Ar Vienoto Eiropas aktu izveidoja Eiropas Kopienu, kuras mērķis bija izveidot vienotu, kopēju Eiropas tirgu, kas galu galā kļuva pazīstams kā Eiropas Savienība. Likums tika pabeigts 28. gada 1986. februārī un stājās spēkā 1. gada 1987. jūlijā. Tā bija pirmā lielākā Romas līguma pārskatīšana, ko 1957. gadā parakstīja Francija, Rietumvācija, Beļģija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande. Ar Romas līgumu tika izveidota Eiropas Atomenerģijas kopiena un Eiropas Ekonomikas kopiena, lai palielinātu rūpniecisko sadarbību starp valstīm, īpaši attiecībā uz atomenerģiju un tērauda un ogļu resursiem. Vienotais Eiropas akts tika pieņemts galvenokārt tāpēc, ka Eiropas valstu vidū pieauga neapmierinātība par brīvās tirdzniecības trūkumu.
Uzņēmējdarbības un politiskie līderi centās sakārtot dalībvalstu likumus, lai palielinātu sadarbību un atrisinātu neatbilstības dalībvalstu politikā. Viņi izmantoja komiteju, lai noteiktu, vai kopējais tirgus vispār ir iespējams. Ja tā būtu, komiteja arī noteiktu, kādi pasākumi būtu jāveic.
Komiteja noteica, ka katrā dalībvalstī ir jānovērš birokrātiskie šķēršļi un tika veikti pasākumi, lai palielinātu konkurētspēju katrā valstī, jo dažās valstīs bija simtiem gadu vecas ekonomiskās sistēmas. Bija arī liela vajadzība pēc saskaņošanas starp valstīm. Piemēram, Vācijas tirgotājs, pārdodot savu produktu Francijā, tradicionāli saskaras ar atšķirīgu noteikumu un noteikumu kopumu, nevis Beļģijā. Tāpat tirgotājiem bija jāsaņem vienota cena par savām precēm.
Tā kā sistēma tika izveidota pirms Vienotā Eiropas akta, pārtikušās valstis kļuva pārtikušākas. Tikmēr tām valstīm, kurām vajadzēja ekonomiski panākt, nekad netika dota iespēja, jo pārtikušās valstis tirgojās savā starpā. Komiteja noteica, ka tā ir tikai neefektīvas pārvaldības funkcija, un var īstenot pārdomātu procesu kopumu, lai nodrošinātu visu dalībvalstu konkurētspēju ne tikai savā starpā, bet arī arvien globālākā ekonomikā.
Komitejas secinājumi galu galā kļuva par Vienoto Eiropas aktu. To parakstīja Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija, Itālija, Rietumvācija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Īrija, Nīderlande, Portugāle un Luksemburga. Kā likums, 1992. gads tika noteikts kā datums, kad tiks izveidots Eiropas vienotais tirgus. Pēc Vienotā Eiropas akta 1993. gadā tika noslēgts Māstrihtas līgums, ar kuru oficiāli tika izveidota Eiropas Savienība un vienotā valūta eiro. Apvienotā Karaliste galu galā atteicās ieviest vienoto valūtu un tā vietā saglabāja Lielbritānijas mārciņu.