Lai gan rupjības ir ierasts dzirdēt gandrīz visur, tomēr ir iespējams iemācīties tās nelietot. Rupjības patiesībā ir diezgan ierobežota valoda, kas var aizskart vai aizskart cilvēku jūtas. Turklāt rupjības bieži uztver mazi bērni, ap kuriem tās tiek lietotas. Necenzētu valodu lietošana ir laužams ieradums, kam var palīdzēt daži padomi.
Pirmkārt, apsveriet mūsu valodu. Mums ir vairāki veidi, kā izteikt savas jūtas, un rupjības mēdz izplūst, kad mums visvairāk nepieciešams izteikt savas jūtas. Viens noderīgs veids, kā atmest rupjības, ir bruņoties ar emocionālu valodu. “Tas aizskar manas jūtas”, “Es esmu patiesi dusmīgs” vai “Es jūtos neapmierināts”. “Es esmu noguris” vai “Esmu nepacietīgs un satraukts”.
Jo vairāk mēs apgūstam savu valodu, jo vairāk veidu mums ir reāli paust savas jūtas, neizmantojot rupjības. Jo īpaši tāpēc, ka ir tik daudz citu veidu, kā var “izmantot mūsu vārdus”, izvairīšanās no rupjības var ļaut mums paust savas patiesās jūtas. Bērnu priekšā šāda veida izteiksme ir ļoti noderīga, jo iemāca viņiem emocionālo valodu, kas viņiem būs nepieciešama, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām vai izaicinošām sajūtām.
Vēl viens instruments, kas palīdz izvairīties no mēles paslīdēšanas, ir vienmēr lietot valodu, ko lietotu ar jaunu cilvēku vai kādu vecāka gadagājuma cilvēku. Ja istabā būtu mīļā vecmāmiņa, vai tiešām būtu jāizvēlas s vai f-vārds? Ja kāda jauna brāļameita vai brāļadēls būtu beidzies un kāds uzkāptu uz rotaļlietas, vai viņš varētu izsaukt aizvainojošu izsaukumu? Ņemiet vērā, ka tuvumā var atrasties kāda mīļa vecmāmiņa vai mīļš bērns.
Ja kāds paslīd, sakiet to, kas viņam bija jāsaka. Tas palīdz pierast teikt vārdus, kas neaizvaino. Tāpat atvainojieties par vārdu paslīdēšanu publiskā vietā. Atzīstiet šo uzvedību kā potenciāli kaitīgu vai aizskarošu un pieļaujiet savas kļūdas. Atvainošanās var būt veselīgs veids, kā atgādināt, ka šāda valoda tagad ir aizliegta.
Vēl viena metode, kas dažiem šķiet noderīga, ir naudas sods par rupjībām. Ja paslīd un pasaka kādu vārdu, uzliek saprātīgu naudas sodu. Pusaudžiem tas varētu būt ceturtdaļa, bet pieaugušajiem — dolārs. Ziedojiet naudu savai draudzei vai labdarības organizācijai.
Daži jaunie vecāki rupjības aizstāj muļķīgiem vārdiem, un tas var būt noderīgi. Vēl viens paņēmiens ir faktiski izlaist pīkstienu vai buzz skaņu, kā tas notiktu televīzijā. Sevis cenzēšana var būt labs pirmais solis ceļā uz izgudrojošākiem vārdiem.
Daži varētu iebilst, ka vienīgais pieņemamais laiks rupjību lietošanai ir tad, ja kāds rīkojas tādā jomā, kurā tas ir nepieciešams. Citreiz angļu valodas bagātība piedāvā daudz vārdu, kas daudz vairāk izsaka patiesas jūtas. Lai gan, ja cilvēks bieži lieto rupjības, to var būt grūti atmest, tas nav neiespējami. Lai gan rupjības bieži sauc par “krāsainu”, patiesi krāsaina valoda pauž cilvēka daudzveidīgo vārdu krājumu un runātāja spējas.