Grieķu mitoloģijā Atēna vai Atēna ir viens no olimpiešu dieviem, kuru skaits parasti ir divpadsmit, un, tāpat kā daudzi olimpieši – Ares, Hermes, Hephaestus, Apollo un Artemīda, viņa ir Zeva bērns. Dažkārt pazīstama kā Pallas Atēna, viņa ir gudrības, kā arī kara dieviete un amatnieku, īpaši audēju, patrone. Viņas simboli ir pūce un viņas egīze jeb vairogs, kas galu galā turēja Medūzas galvu. Romiešu mitoloģijā viņas līdzinieks ir Minerva.
Viens no labi zināmajiem mītiem par Atēnu ir saistīts ar viņas dzimšanas veidu. Metisa, kuras vārds nozīmē padomnieks, bija Atēnas māte un Zeva pirmā dzīvesbiedre. Kad Zevs tika brīdināts, ka dēls varētu viņu gāzt, un viņa ģimenes vēsture neko nebūtu mazinājusi šīs bailes, viņš norija Metisu. Tā rezultātā Zevs absorbēja Metisa gudrību, un Atēna tika iesprostoti viņa galvā.
Vienā stāsta versijā Hermess atklāja, ka Zevs cieš no stiprām galvassāpēm, un izdomāja, kā atrisināt problēmu. Viņš atveda Hēfaistu, kurš ar āmura sitienu atlauza Zeva galvu, ļaujot izkļūt pilnībā bruņotai Atēnai.
Vēl viens mīts attiecas uz Atēnu pilsētas patronāžu. Gan Atēna, gan Poseidons pretendēja uz pilsētu, un tika izsludināts konkurss par godu būt tās patronam, un katram konkursa dalībniekam bija iespēja nopelnīt pilsoņu lojalitāti. Poseidons radīja ūdens avotu, triecot zemi ar savu trijzobu. Bet fakts, ka tas bija sālsūdens, mazināja tā vērtību. Savukārt Atēna izvēlējās stādīt pirmo olīvkoku. Redzot, ka šī viena dāvana viņus apveltīja ar eļļu, malku un pārtiku, pilsoņi izvēlējās Atēnu, un pilsētai tika dots Atēnu nosaukums. Slavenais Atēnu Partenons ir templis viņai par godu.
Atēnas sacensība ar Arahni ir vēl viens populārs mīts. Arahne bija nepārspējama audēja, tas ir, cilvēkam. Cilvēki uzskatīja, ka viņas prasmes noteikti radās no Atēnas mācīšanas. Tomēr Arahne apgalvoja, ka viņa ir viņa dāvana, un paziņoja, ka Atēna varētu nākt un sacensties ar viņu, ja viņa uzdrošinās. Atēna vecas sievietes aizsegā izsaka viņai brīdinājumu un dod iespēju atsaukt savu lielību, bet Arahne viņu apvaino. Atēna atklājas, un viņi ķeras pie aušanas.
Arahne par savu tēmu bezkaunīgi izvēlas dievu trūkumus, un, lai gan viņas aušana ir ar trūkumiem, viņas tēmu izvēle izraisa Atēnas dusmas. Atēna iznīcina gobelēnu un salauž stelles. Arahne mēģina pakārties, bet Atēna ir pārāk ātra un pārvērš viņu par zirnekli, lai viņa nemitīgi aust un vērps, un tas izskaidro zirnekļveidīgo nosaukumu.
Papildus šīm īsajām tikšanās reizēm Atēnas aizbildnība pret Odiseju ir svarīgs Odisejas elements. Tieši viņa Mentesa aizsegā parādās stāsta sākumā un liek Telemahum meklēt savu tēvu.