Romiešu dzejnieka Ovidija grieķu mitoloģijas atstāstījumā savā darbā Metamorfozes Arahne ir audumu krāsotāja Idmona meita no Kolofonas pilsētas Lidijā. 6. nodaļā Ovīdijs stāsta par Arahnes liktenīgo tikšanos ar dievieti Pallas Atēnu.
Arachne, skaidro Ovidijs, ir jauna sieviete, kura nesen zaudējusi māti. Lai gan viņa ir mazdzimusi, slavu viņa ir sasniegusi ar savām spējām pie stellēm. Viņa ir tik prasmīga, ka nimfas pamestu laukus un naida savas ūdeņainās mājas, lai nāktu un vērotu viņas darbu, kas izstaro talantu, kas var nākt tikai no Atēnas, aušanas dievietes.
Lepnuma pilna, Arahne noliedz saikni: pat aušanas procesā — kad ikvienu viņas kustību un izvēli dod spēku un palīdzību dieviete — viņa apgalvo, ka ir sava talanta avots. Nekaunīgi savā spītē viņa pat izaicina Atēnu piedalīties prasmju konkursā.
Pēkšņi uz skatuves parādās veca sieviete. Būdama veca, viņa stāsta Arahnei, viņa ir gudra un nāk ar labu padomu. Viņa mudina Arahni pārstāt būt tik pārgalvīgam un lūgt Atēnas piedošanu. Viņa apliecina, ka Atēna piedos viņas pārkāpumu, bet Arahnes slava un ģēnijs joprojām tiks atzīts.
Arahne atbild ar apvainojumu. Viņa uzbrūk vecai sievietei par pļāpāšanu, noraida viņas padomu un atkal izaicina Atēnu uz izrādi. Pēc tam atklājas, ka vecā sieviete ir maskējusies Atēna, un tagad viņa izceļas savā dabiskajā dievietes formā. Visi ir satriekti, izņemot Arahni, kura tikai nedaudz nosarkst un no jauna uzstāj uz konkursu. Šoreiz Atēna klusējot piekrīt.
Viņi katrs dodas uz stellēm un sāk aust, izmantojot dažādas krāsas, tostarp Tiras purpuru un zelta pavedienus, lai radītu ainas no dievu vēstures. Atēna izvēlas attēlot 12 olimpiešus ar Zevu centrā, apspriežot, kā tiks nosaukta pilsēta, kurai bija jākļūst par Atēnām, un Atēnu un Poseidona cīņu par šo godu. Atēna parāda Poseidona dāvanu – zirgus, kas sacenšas ar viņas pašas dāvanu – olīvkokiem.
Katrā gobelēna stūrī Atēna novieto cilvēku, kurš nicinoši izturējās pret dieviem un tika sodīts. Vienā viņa attēlo Haemu un Rodope, kuri nepakļāvās dieviem un tika pārveidoti par kalniem. Citā viņa parāda pigmeju sievieti, kura apvainoja Hēru un tika pārvērsta par dzērvi. Parādīta arī Antigone, kura sacentās ar Hēru par skaistumu un tika pārveidota par stārķi, kā arī Cinyras, kura meitas tika pārvērstas marmorā.
Turpretim Arahne izvēlas stāstus, kuros mirstīgie ir pārņēmuši vai pazemojuši dievus vai uzvedušies vainojami. Viņa parādīja, ka Zevs pagriezās pret vērsi, lai bildinātu Eiropu; kā gulbis bildina Ledu; kā satīrs, kas bildina Antiope; uzdodoties par Amfitrionu, lai bildinātu Alkmenu; pievēršoties zeltam, lai bildinātu Danae; kā liesma ar Eginu, gans ar Mnemosīnu un čūska ar Deoisu. Viņa līdzīgi izturējās pret Poseidonu, Apollonu, Dionīsu un citiem dieviem.
Atēna, uzmetot skatienu gobelēnam, kļūst saniknota un piesit Arahnei, kura atbild, pakaroties. Atēna novērš viņas nāvi, bet nolemj viņai mūžīgi gan pakārt, gan aust … kā zirneklim.