Fonētiskā transkripcija ir vārdu pārrakstīšanas process atbilstoši to specifiskajai fonētiskajai izrunai. Fonētiskās izrunas izmantošana transkribētajā runā ir noderīga valodniekiem un cilvēkiem, kuri apgūst jaunu valodu. Fonētiskajā transkripcijā tiek izmantotas īpašas rakstzīmes, lai parādītu atšķirību noteiktu vārdu izrunā. Piemēram, vārds “slazds” tiktu rakstīts kā “træp”, lai to atšķirtu no citām “a” skaņām tādos vārdos kā “godīgs”.
Fonētikas izpēte valodā ir saistīta ar vārdu skaņām. Lingvisti pēta daudzus vārdu skaņu aspektus, sākot no mutes daļas, kas tiek izmantota izrunas laikā, līdz skaņas veidam, ko rada šīs kustības. Fonētika var būt noderīgs rīks daudziem cilvēkiem, un vārdnīcās tiek izmantoti vārdu fonētiskie tulkojumi kopā ar rakstīto versiju, lai parādītu, kā tie ir jāizrunā. Angļu valoda šajā ziņā ir īpaši sarežģīta, jo vārdiem var būt atšķirīga izruna, neskatoties uz to, ka tie ir rakstīti vienādi, piemēram, “minūte” ir lietvārds, kas attiecas uz laika periodu, kā arī īpašības vārds, kas nozīmē “mazs”. Izmantojot fonētiku, var parādīt arī veidus, kā amerikāņu izruna atšķiras no britu izrunas.
Britu un amerikāņu angļu valodas atšķiršana, izmantojot fonētisko transkripciju, ir labs veids, kā izprast sistēmas pamatus. Vārds “punkts” britu angļu valodā tiek izrunāts ar “o” skaņu, kas ir līdzīga tai, kas atrodama vārdā “lot” vai “odd”. Amerikāņu angļu valodā tas pats vārds tiek izrunāts ar tāda paša veida “o” skaņu, kas ir atrodams tādos vārdos kā “sākt” vai “tēvs”. Fonētiskās transkripcijas spēja parādīt atšķirības starp konkrētu vārdu izrunu ir iemesls, kāpēc tā ir īpaši noderīga valodniekiem, kuri pēta valodas evolūciju un lietojumu. Ja valodnieks vēlētos parādīt, kā teksasiešu izruna atšķiras no kaliforniešu izrunas, fonētiskās valodas izmantošana būtu vienīgais veids, kā to izdarīt strukturētā, rakstiskā veidā.
Citas skaņas un runas aspektus, kas trūkst rakstītajā valodā, var arī nodot, izmantojot fonētisko transkripciju. Viens īpaši labs piemērs tam ir uzsvars vai uzsvars, ko var attiecināt uz veseliem vārdiem vai noteiktām vārdu daļām. Fonētiskajai valodai ir īpašs simbols — līdzīgs apostrofam —, ko izmanto, lai parādītu uzsvaru, un, kas ir svarīgi, to var pievienot konkrētajai vārda daļai, kas jāuzsver.