Rasu epitets ir nievājošs termins, kura pamatā ir kāda rase un tiek izmantots kā apvainojums. Šie apvainojumi tiek izmantoti pret rasu grupas locekļiem vai viņu sabiedrotajiem, piemēram, slenga terminu gadījumā, kad cilvēki epitetam pievieno vārdu “mīļākais”, lai norādītu, ka kāds, kas iestājas par konkrētu grupu, ir tikpat nicināms kā pati grupa. Daudzām valodām ir rasu epiteti, un dažādās kultūrās var būt atšķirīgas to lietojuma normas; angliski runājošajās valodās šie epiteti ir kultūras ziņā diezgan dažādi.
Rasu epitetu vēsture ir sena. Daudzās senajās valodās ir reģistrēti uz rasi balstīti apvainojumi. Daži tika izveidoti no terminiem, kurus izmantoja, lai atsauktos uz sevi, bet citi tika atvasināti no nepiederošu personu radītiem slenga terminiem. Rasu epitets var arī apvienot apvainojumu ar etnisko piederību, piemēram, “meksikāņu cūka”. Apsaukšana ar kādu “meksikāni” nav aizskaroša, taču neitrāla deskriptora kombinācija ar apvainojumu var radīt lādētu rases epitetu.
Sabiedrības attieksme pret rasu epitetiem ir ļoti dažāda. Dažās kopienās var būt augsta tolerance pret uz rasi balstītiem apvainojumiem, un tas var ietekmēt rasistisku sociālo attieksmi. Rasu epiteti var mijiedarboties arī ar citiem politiskiem un sociāliem jautājumiem. Piemēram, valstīs, kurās pieaug noskaņojums pret imigrantiem, epiteti, kas vērsti uz imigrantiem, var arī izmantot tradicionālos rasu epitetus, lai veicinātu tautas noskaņojumu un izmantotu rasu izraisītās bailes plašā sabiedrībā.
Epitetus var izmantot iebiedēšanas un iebiedēšanas taktikā, kā arī draudos, piemēram, skolēna skapja aizskaršanā ar lamuvārdu vai vēstules rakstīšanu, kas var tikt atvērta ar rases epitetu, vai izmantot apvainojumus, lai atsauktos uz kāda ģimenes locekļiem. Dažos reģionos rases epiteta lietošana, jo īpaši apvainojošā valodā, piemēram, ierosinājumi, ka ir jāizdara vardarbība, ir noziegums. To var uzskatīt par naida runu, un runātājam var tikt piemērots sods. Likumi par naida noziegumiem ievērojami atšķiras atkarībā no jurisdikcijas un dažkārt nonāk pretrunā ar vārda brīvības aizsardzību.
Ceļotājiem var būt svarīga izpratne par rasu epitetiem, pat ja viņi ceļo uz tautām, kas runā savā valodā. Var novērot ievērojamas valodu atšķirības starp divām valstīm, kuras šķietami runā vienā valodā, un tas var ietvert apvainojumus. Termins, kas vienā reģionālā dialektā var būt nekaitīgs vai pieņemams, citā reģionā var tikt uzskatīts par nopietnu apvainojumu. Tas var palīdzēt sarunāties ar cilvēkiem, kuriem šī problēma ir zināma dzimtā valoda, lai saņemtu padomu par dažādu rasu un etnisko grupu deskriptoriem, no kuriem izvairīties.