Transcendentālā meditācija (vai TM) ir paņēmiens dziļas atpūtas iegūšanai, kas līdzsvaro ķermeni un prātu. Ieguvumi tiek gūti, izmantojot dabiskos pašatveseļošanās procesus, kurus atdzīvina stresa atbrīvošana, pārvarot vai praktizējot tehniku.
Maharishi Mahesh Yogi (MMY), dzimis Indijā 1917. gadā, atveda Transcendentālo meditāciju uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Būdams jauns vīrietis, viņš Allahabadas Universitātē ieguva fizikas grādu, pēc tam mācījās pie bijušās Džjotras matemātikas Šankaračarjas Svami Brahmanandas Sarasvati, labāk pazīstama kā Guru Dev, kas nozīmē “dievišķais skolotājs”. Pēc Guru Deva nāves 1953. gadā Mahariši kļuva par savrupu mūku, bet pēc tam atgriezās pilsētās, lai 1955. gadā sāktu mācīt Transcendentālās meditācijas tehniku. 1957. gadā viņš paziņoja par plāniem to izplatīt pasaulē. Tā klusi ieguva popularitāti 60. un 70. gados, kad tādas personības kā Mia Farrow, The Beatles un citi apmeklēja Indiju, lai tiktos ar Mahariši un apgūtu Transcendentālo meditāciju.
Tika nodibināta bezpeļņas organizācija, saukta par kustību, un MMY radošās inteliģences zinātnē deva norādījumus transcendentālās meditācijas praktizētājiem kļūt par šīs tehnikas skolotājiem. Kopš tā laika Transcendentālā meditācija ir plaukstoša un plaukstoša, piedaloties praktizētājiem visā pasaulē no jebkuras dzīves jomas un reliģiskās piederības.
Unikālākā Transcendentālajā meditācijā ir tā, ka tā ir vienīgā meditācijas tehnika, kuras apgalvojumus apstiprina vairāk nekā 500 neatkarīgi zinātniski pētījumi. Šie pētījumi tika veikti vairāk nekā 200 neatkarīgās universitātēs un pētniecības institūtos 33 valstīs par dažādām tehnikas priekšrocībām, un rezultāti ir publicēti vairāk nekā 100 cienījamos zinātniskos žurnālos. Piemēri: Scientific American, International Journal of Neuroscience, Science, American Journal of Physiology, American Journal of Cardiology, Journal of the Canadian Medical Association un British Journal of Educational Psychology.
Viena no Transcendentālās meditācijas stiprajām pusēm ir tā, ka tā neietver nekādu uzskatu sistēmu. Patiesībā cilvēki, kuri netic, ka Transcendentālā meditācija darbosies, tiek mudināti to izmēģināt. Tās panākumu atslēga ir bez piepūles radīt mierīga modrības stāvokli, kurā prāts un ķermenis atrodas ļoti dziļā atpūtas stāvoklī, bet pilnībā apzinās. Izmantojot smadzeņu viļņu aktivitātes zinātnisko diagrammu, tika atklāts, ka šis stāvoklis ir ceturtais apziņas stāvoklis, kas pēc kvalitātes atšķiras no miega, nomoda vai sapņa apziņas stāvokļiem. Tiek uzskatīts, ka ar šo apziņas stāvokli ķermenis tiek papildināts un dabiski tiek iegūti dažādi ieguvumi veselībai.
Daži cilvēki tic tam, ko dēvē par “Mahariši efektu” — kad 1% vietējo iedzīvotāju praktizē Transcendentālo meditāciju, dzīves kvalitāte uzlabojas visā kopienā, par ko liecina noziedzības un slimību samazināšanās. Tas ir kaut kas tāds, ko Mahariši prognozēja jau pagājušā gadsimta 1970. gados.
1971. gadā Mahariši nodibināja akreditētu universitāti Maharishi International University (MIU) no Fērfīldas Aiovas, kuras mērķis ir “uz apziņu balstīta izglītība”. Viņš arī nodibināja Maharishi atvērto universitāti starp citām iestādēm. Viņš atdzīvināja interesi par ājurvēdas medicīnu un līdz pat savai nāvei 5
2008. gada februārī, joprojām koncentrējās uz palīdzību pasaules miera radīšanā
izveidojot lielas cilvēku grupas, kas praktizē Transcendentālo meditāciju
kopā dažādās pasaules malās.