Kad kāds saka, ka kaut kas netur ūdeni, viņš vai viņa mēģina likt domāt, ka argumentam, plānam vai apgalvojumam ir kāda veida loģikas kļūda, un tas ir vai nu acīmredzami nepatiess, vai nepareizs. Šo terminu parasti lieto, lai grautu kaut ko, ko kāds saka, un parasti tam ir negatīva vai aizvainojoša pieskaņa. Pastāv daudzas dažādas situācijas, kurās šo terminu var lietot, tostarp domstarpības, kā atbildi uz sliktiem attaisnojumiem sliktai uzvedībai un kā veidu, kā labot kādu, kurš kļūdījies ar plānu.
Termina “turēt ūdeni” izmantošana kā idioma nāk no pamata metaforas, kas ietver dažādus konteinerus. Ja krūze vai muca ir hermētiska, tā iztur visvienkāršāko uzticamības pārbaudi šķidruma pārvadāšanai, un laikā, kad ar rokām darinātiem priekšmetiem bija grūtāk izgatavot uzticamus traukus, kas nozīmēja, ka parasti tika uzskatīta ūdens noturēšanas spēja. vērtīgāks. Tvertni, piemēram, spaini, no kuras pastāvīgi izplūst ūdens, būtu bijis grūti atpazīt, tikai paskatoties, jo mazi defekti un caurumi, kas ļautu šķidrumam izplūst, varētu būt ļoti niecīgi. Metaforiskā saistība ar konteinera uzticamību un veidu, kā ūdens var viegli atklāt būvniecības kvalitāti, parasti ir saistīta ar šīs idiomas pilno nozīmi.
Bieži vien cilvēki izmanto “noturēt ūdeni”, ja vēlas apšaubīt pretinieka uzticamību, liekot domāt, ka persona ir negodīga, nepareizi informēta vai nekompetenta. Piemēram, politiķis var likt domāt, ka viņa oponenta idejas neturas spēkā, vai advokāts varētu mēģināt likt domāt, ka pretējo aizstāvības argumenti krimināllietā nav derīgi. Daudzās situācijās šāda veida lietojumi var tikt apvienoti arī ar mājienu, ka pretinieki apzinās savas domāšanas nepilnības un, iespējams, cenšas izvairīties no kāda veida maldināšanas. No metaforiskā viedokļa viņu arguments tiek salīdzināts ar ūdens krūzi, kas izskatās uzticama, bet kurā faktiski ir nelielas noplūdes, kuras nav uzreiz redzamas.
Vēl viens ļoti izplatīts termina “turēt ūdeni” lietojums ir kāda attaisnojuma notriekšana. Piemēram, ja bērns tiek pieķerts nepareizi uzvedamies, viņš vai viņa var mēģināt izdomāt mežonīgu stāstu, lai izskaidrotu uzvedību un izvairītos no nepatikšanām. Māte vai tēvs šajā situācijā varēja informēt bērnu, ka viņa attaisnojumi nav izturīgi, ļaujot viņam saprast, ka viņa izdomātās pasakas nevienu nemaldina.