TJG Online
Advokāti un likums

Aizliegtie ieroči Latvijā: ko nosaka likums

Īsā atbilde

Latvijā ieroču apriti regulē Ieroču aprites likums, kas ieročus atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam iedala A, B un C kategorijā. A kategorija ir civilajā apritē būtībā aizliegta un ietver automātiskos šaujamieročus, sprādzienbīstamas ierīces, granātas un tām pielīdzināmus priekšmetus; atļaujas šajā jomā izsniedz un uzskaiti veic Valsts policija.

Amerikāņu jēdziens destructive device, kas ir sastopams tulkotos tekstos, Latvijā nedarbojas. ASV to definē nodokļu kodeksā saistībā ar 1934. gada Nacionālo šaujamieroču likumu, un tas nozīmē, ka šādu priekšmetu privātpersona principā var iegūt, ja samaksā federālo nodevu un iziet reģistrācijas procedūru. Latvijas sistēmā līdzīgi priekšmeti nonāk A kategorijā, kur pamatnoteikums nav nodeva, bet aizliegums, un izņēmumi ir šauri: kolekcionāri ar īpašu atļauju, muzeji, komersanti ar licenci un valsts iestādes.

B kategorijā ietilpst lielākā daļa privātpersonu īpašumā esošo šaujamieroču, un tiem vajadzīga Valsts policijas izsniegta atļauja. Ceļš līdz tai ir standartizēts: jāsasniedz likumā noteiktais vecums, jāsaņem ārsta atzinums, tostarp psihiatra un narkologa, jānokārto zināšanu pārbaudījums par ieroču apriti un drošību, un nedrīkst būt likumā uzskaitīto šķēršļu, piemēram, atsevišķu sodāmību. C kategorijas ieročiem procedūra ir vienkāršāka, bet reģistrācija tāpat obligāta.

Ieroci nepietiek iegādāties, tas ir arī pareizi jāglabā. Likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības glabāšanai, atsevišķi ieroča un munīcijas glabāšanai, kā arī pienākumu paziņot policijai par zaudēšanu vai zādzību. Pārbaudes glabāšanas vietā ir reāla prakse, nevis teorija.

Sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un pirotehniku regulē atsevišķi likumi, un tur atļaujas ir saistītas ar konkrētu komercdarbību, piemēram, karjeru spridzināšanu vai salūtu rīkošanu. Privātpersonai pieejamā daļa aprobežojas ar noteiktu klašu pirotehniskajiem izstrādājumiem, kuru tirdzniecība un lietošana arī ir ierobežota laikā un vietā.

Latvijas specifika: ja atradāt lādiņu zemē

Latvija ir zeme, kur divi pasaules kari atstāja munīciju burtiski dārzos un mežos. Katru gadu tiek atrastas mīnas, šāviņi un granātas, un daļa no tām joprojām ir sprādzienbīstamas, arī pilnīgi sarūsējušas. Šāds atradums juridiski nav „metāllūžņi" un nav arī suvenīrs.

Rīcība ir viena: priekšmetu neaiztikt, nepārvietot, nemēģināt tīrīt un neveikt fotografēšanu ar tuvinājumu, atzīmēt vietu, attālināties un zvanīt 112. Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu veic Nacionālo bruņoto spēku speciālisti. Mēģinājums šāvi paturēt mājās ir ne tikai bīstams, bet arī rada atbildību par aizliegta priekšmeta glabāšanu.

Slazds: „nekaitīgie" ieroči, kas tomēr ir regulēti

Visbiežākās lietas nāk nevis no nopietniem ieročiem, bet no priekšmetiem, kurus īpašnieks par ieroci neuzskatīja. Gāzes pistoles, signālieroči, atsevišķi pneimatiskie ieroči un deaktivēti šaujamieroči ietilpst regulējumā, un daļai no tiem vajadzīga atļauja vai reģistrācija. Atsevišķa problēma ir signālieroči vai imitācijas, kas ir pārveidoti šaušanai ar lodi: pēc pārveidošanas tie kļūst par šaujamieroci, un atbildība iestājas par šaujamieroča glabāšanu bez atļaujas.

Otra tipiska kļūda ir pirkums ārzemju interneta veikalā. Tas, ka prece ir brīvi pārdodama citā valstī, Latvijā neko nenozīmē: ievešanai vajadzīga atļauja, un sūtījums tiek apturēts. Trešā ir mantojums. Ja mirušajam piederēja ieroči, mantiniekam nav tiesību tos vienkārši paturēt; likumā noteiktā termiņā tie jānodod policijai, un tālāk var risināt jautājumu par atļaujas saņemšanu vai pārdošanu.

Ar ko šo jēdzienu jauc

Pirmkārt, ar aukstajiem ieročiem. Nazis, sitamais priekšmets vai elektrošoka ierīce nav šaujamierocis, un to apriti nosaka citas normas, tostarp par speciālajiem līdzekļiem un par pašaizsardzības līdzekļiem. Aizliegums nēsāt atsevišķus priekšmetus publiskās vietās pastāv arī tiem.

Otrkārt, ar medību regulējumu. Medību ierocis ir šaujamierocis, kuram papildus vajadzīgi medību dokumenti, un šeit iesaistās arī Valsts meža dienests. Tests ir vienkāršs: Valsts policija atbild par to, vai drīkst turēt ieroci, bet medību noteikumi par to, kā un kad ar to drīkst šaut.

Treškārt, ar ASV terminoloģiju no filmām un tulkotiem rakstiem. ASV otrā konstitūcijas grozījuma konteksts Latvijā nav piemērojams, un atsaukšanās uz to nevienā Latvijas procesā nepalīdzēs.

Kur pārbaudīt un kad vajadzīgs jurists

Konkrēta priekšmeta piederību kategorijai strīda gadījumā nosaka ekspertīze, nevis pārdevēja apraksts vai interneta forums. Ja pastāv šaubas, jautājumu var uzdot Valsts policijai pirms iegādes, nevis pēc tam. Kategoriju sarakstu un prasības satur Ieroču aprites likums portālā likumi.lv.

Ja pret personu jau ir uzsākts process par ieroča vai sprādzienbīstama priekšmeta glabāšanu, vispārīgi skaidrojumi neder: Krimināllikumā par to paredzēta reāla atbildība, un aizstāvību veic zvērināts advokāts. Ieroču atļauju atteikuma vai anulēšanas gadījumā lēmumu var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā.

Avoti