TJG Online
Advokāti un likums

Kādas ir apsūdzētā tiesības Latvijas tiesā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Apsūdzētajam Latvijā ir tiesības zināt, par ko viņš apsūdzēts, klusēt un neliecināt pret sevi, izmantot aizstāvi, iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudē, uz bezmaksas tulku un pārsūdzēt spriedumu. Šīs tiesības izriet no Satversmes un ir izvērstas Kriminālprocesa likumā.

Vispirms ir vērts saprast statusu, jo tiesības atšķiras atkarībā no procesa posma. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, var kļūt par aizdomās turēto, pēc prokurora lēmuma par apsūdzēto, iztiesāšanas laikā tiesā to sauc par tiesājamo, bet pēc sprieduma spēkā stāšanās par notiesāto vai attaisnoto. Katrā dokumentā šis vārds ir norādīts, un tieši pēc tā var saprast, kurā posmā lieta atrodas un kuri termiņi jau tek.

Nevainīguma prezumpcija nav tukša frāze, bet pierādīšanas pienākuma sadalījums: vainu pierāda apsūdzības uzturētājs, nevis apsūdzētais pierāda savu nevainību, un saprātīgas šaubas vērtē par labu apsūdzētajam. No tā izriet praktiski svarīgākais: klusēšana pati par sevi nav pierādījums un to nedrīkst vērtēt kā vainas atzīšanu. Tas nenozīmē, ka klusēšana vienmēr ir izdevīga taktika, un tieši tāpēc šo izvēli pārrunā ar aizstāvi, nevis izlemj protokola parakstīšanas brīdī.

Tiesības uz aizstāvību Latvijā nozīmē tiesības uz zvērinātu advokātu. Likums nosaka gadījumus, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, tostarp nepilngadīgajiem un personām, kuras pašas nespēj īstenot savu aizstāvību. Ja aizstāvi nevar atļauties, to nodrošina valsts: kriminālprocesā aizstāvi uzaicina procesa virzītājs no zvērinātu advokātu saraksta, un samaksu sedz no valsts budžeta. Civillietās un administratīvajās lietās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jautājumus kārto Juridiskās palīdzības administrācija, un tā ir cita kārtība ar citiem kritērijiem.

Tiesas sēdē apsūdzētais nav tikai klausītājs. Viņam ir tiesības uzdot jautājumus lieciniekiem un cietušajam, iesniegt savus pierādījumus un lūgumus, pieteikt noraidījumu tiesnesim vai prokuroram, piedalīties tiesas debatēs un teikt pēdējo vārdu, kuru pēc būtības neviens nedrīkst pārtraukt. Ja process nenotiek valodā, kuru persona pietiekami saprot, tulks jānodrošina bez maksas, un būtiskākie dokumenti ir jāpārtulko.

Visbiežākā un dārgākā kļūda ir parakstīt to, kas nav izlasīts, un sniegt paskaidrojumus ar domu „jo ātrāk pateikšu, jo ātrāk beigsies“. Sarunas ar amatpersonām nav neformālas arī tad, ja tās notiek pieklājīgā tonī un bez protokola. Otra izplatītā kļūda ir nokavēt pārsūdzības termiņu: tas ir īss, sākas no sprieduma pieejamības dienas un ir norādīts pašā spriedumā. Nokavēts termiņš nozīmē, ka spriedums stājas spēkā arī tad, ja pēc būtības tas bija kļūdains.

Tiesības darbojas tikai tad, ja tās izmanto laikus un rakstveidā. Lūgums, kas izteikts mutiski gaitenī, lietā nepastāv; lūgums, kas iesniegts rakstveidā, tiek reģistrēts, un par to ir jālemj. Tas pats attiecas uz sūdzībām par procesuālajiem pārkāpumiem: to vieta ir lietas materiālos un pārsūdzības sūdzībā, nevis sociālajos tīklos.

Kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process

Abus sarunvalodā sauc par lietu un abos ir sods, bet tiesības atšķiras būtiski. Kriminālprocesu regulē Kriminālprocesa likums un Krimināllikums, tajā ir prokurors, rodas sodāmība un pastāv valsts nodrošināta aizstāvība. Administratīvā pārkāpuma procesu regulē Administratīvās atbildības likums, tajā sodu sākotnēji piemēro iestāde, sodāmība nerodas, un valsts apmaksāts aizstāvis parasti netiek nodrošināts.

Pārbaudes paņēmiens ir atrast dokumentā atsauci uz likuma pantu. Ja dokumentā minēts Krimināllikuma pants, runa ir par kriminālprocesu; ja minēts Administratīvās atbildības likums vai nozares likuma pants par administratīvo atbildību, runa ir par pārkāpumu. No tā ir atkarīgs gan pārsūdzības ceļš, gan termiņš, gan tas, cik steidzami vajadzīgs advokāts.

Kad noteikti vajadzīgs advokāts

Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj juridisko palīdzību konkrētā lietā. Aizstāvis ir vajadzīgs jau pirms pirmās nopratināšanas, nevis pirms tiesas sēdes, jo tieši pirmajos protokolos nostiprinās tas, ko vēlāk ir grūti mainīt. Jo agrāk advokāts iepazīstas ar materiāliem, jo reālāka ir iespēja ietekmēt procesa virzību, tostarp drošības līdzekļa izvēli.

Praktiski noderīgi ir zināt divas lietas. Pirmkārt, zvērināta advokāta praktizēšanas tiesības var pārbaudīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes publiskajā sarakstā, un persona bez šāda statusa kriminālprocesā par aizstāvi būt nevar. Otrkārt, tiesas sēžu grafiki un lietu virzība ir publiski pieejami Latvijas tiesu portālā, tāpēc datumus var pārbaudīt arī pašam, nepaļaujoties tikai uz pasta sūtījumu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti