Kas ir ar risku svērtie aktīvi bankā?

Doma ir vienkārša. Ja banka izsniedz kredītu valstij eiro valūtā un otru tādas pašas summas kredītu jaunam uzņēmumam bez nodrošinājuma, abi bilancē izskatās vienādi, bet zaudējumu varbūtība ir pilnīgi atšķirīga. Tāpēc katram darījumam piemēro riska svaru, reizina ar to darījuma vērtību un summē rezultātu. Iegūtais lielums ir ar risku svērtie aktīvi, un uzraudzība prasa, lai bankas kapitāls būtu vismaz noteikta daļa no tā.

Riska svaru avots nav bankas izvēle. Eiropas Savienībā tos nosaka kapitāla prasību regula, kas ievieš Bāzeles komitejas standartus, un banka izvēlas starp standartizēto pieeju, kur svari ir noteikti regulējumā, un iekšējo reitingu pieeju, kur banka aprēķina riska parametrus pati ar uzraudzības apstiprinātu modeli. Iekšējo modeļu lietošanai nepieciešama atļauja, un tieši modeļu uzraudzība ir viena no darbietilpīgākajām uzraudzības daļām. Aprēķinā ietilpst ne tikai kredītrisks. Ar risku svērtajos aktīvos iekļauj arī tirgus risku, kas rodas no valūtas un vērtspapīru pozīcijām, un operacionālo risku, kas atspoguļo zaudējumus no kļūdām, krāpšanas vai sistēmu traucējumiem. Tieši tāpēc banka ar mērenu kredītportfeli, bet plašu maksājumu un tirdzniecības darbību, var uzrādīt lielāku svērto aktīvu apjomu, nekā liktos pēc izsniegto kredītu summas.

Kapitāla pietiekamības rādītāju aprēķina kā kapitāla attiecību pret ar risku svērtajiem aktīviem. Skaitītājā ir dažādas kapitāla kvalitātes pakāpes, no kurām stingrākā ir pirmā līmeņa pamata kapitāls, tas ir, akcionāru iemaksātais kapitāls un nesadalītā peļņa. Papildus minimālajām prasībām bankām jāuztur kapitāla rezerves, un lielākajām iestādēm uzraugs pēc individuāla novērtējuma var noteikt augstākas prasības. Aktuālos rādītājus katra banka publisko savos atklāšanas ziņojumos.

Latvijas kontekstā uzraudzība ir divlīmeņu. Nozīmīgākās bankas tieši uzrauga Eiropas Centrālā banka vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, pārējās uzrauga Latvijas Banka, kas kopš finanšu tirgus uzraudzības funkciju apvienošanas pilda arī iepriekšējās uzraudzības iestādes uzdevumus. Tehniskos standartus izstrādā Eiropas Banku iestāde, tāpēc terminoloģija un aprēķina kārtība visā Eiropas Savienībā ir vienota.

Klientam šis rādītājs nav abstrakcija. Riska svari daļēji izskaidro, kāpēc hipotekārais kredīts ar nekustamā īpašuma ķīlu ir lētāks par patēriņa kredītu bez nodrošinājuma un kāpēc banka prasa pirmo iemaksu: labāks nodrošinājums samazina svērto vērtību, tātad arī kapitālu, kas darījumam jārezervē. Tāpat tas izskaidro, kāpēc banka var atteikt kredītu pat rentablam uzņēmumam nozarē, kurai regulējums paredz augstākas prasības.

Biežākā kļūda ir jaukt kapitāla pietiekamību ar likviditāti. Kapitāls sedz zaudējumus, likviditāte nodrošina spēju izmaksāt naudu šodien, un tās ir divas dažādas prasības ar dažādiem rādītājiem. Banka var būt labi kapitalizēta un vienlaikus nonākt likviditātes krīzē, ja noguldītāji vienlaikus prasa naudu. Otra kļūda ir uzskatīt, ka augstāks kapitāla rādītājs vienmēr nozīmē labāku banku: tas var liecināt arī par piesardzīgu, maz ienesīgu darbību.