Ārvalstu banku filiāles un pārstāvniecības Latvijā

Meitas banka ir patstāvīga Latvijā reģistrēta kredītiestāde ar savu licenci un savu kapitālu, pat ja tās vienīgais īpašnieks ir ārvalstu banka. Filiāle turpretī nav atsevišķa juridiska persona: tā ir ārvalstu bankas struktūrvienība, kas strādā uz mātes bankas licences pamata. Pārstāvniecība ir vājākā forma, jo tā drīkst tikai pētīt tirgu, uzturēt kontaktus un reklamēt mātes bankas pakalpojumus, bet ne pieņemt noguldījumus un ne izsniegt kredītus.

Eiropas Savienībā darbojas vienotās atļaujas princips: ja kredītiestāde ir licencēta vienā dalībvalstī, tā drīkst atvērt filiāli vai sniegt pārrobežu pakalpojumus arī pārējās dalībvalstīs, iepriekš par to paziņojot uzraudzības iestādēm. Tieši tāpēc Latvijas tirgū sastopamas Igaunijas, Zviedrijas vai Lietuvas banku filiāles. Trešo valstu bankām tā nav: tām vajadzīga atsevišķa atļauja, un prasības ir stingrākas.

Uzraudzība Latvijā ir koncentrēta Latvijas Bankā, kas pārņēma agrākās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas. Lielākās bankas papildus atrodas Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzībā vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros. Praktiskais secinājums klientam ir vienkāršs: pirms naudas ieskaitīšanas jāpārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs ir Latvijas Bankas uzturētajā uzraugāmo tirgus dalībnieku sarakstā.

Ļoti svarīga ir noguldījumu garantiju piederība. Ja konts atvērts Latvijā licencētā bankā, noguldījumus sedz Latvijas noguldījumu garantiju sistēma līdz 100 000 eiro vienam noguldītājam vienā bankā. Ja konts atvērts citas dalībvalsts bankas filiālē, garantiju nodrošina tās valsts sistēma, kurā banka licencēta, un izmaksu organizē attiecīgās valsts fonds. Summa Eiropas Savienībā ir saskaņota, bet iestāde, pie kuras vēršas, atšķiras.

Vēl viens jēdziens, ko ar aģentūras banku bieži sajauc, ir korespondentbanka. Tā ir banka, kas citas bankas vārdā tur kontu un izpilda maksājumus valstī vai valūtā, kurā otrai bankai nav tiešas pieejas. Šādas attiecības nav publiskas, klientam ar korespondentbanku nav līguma, taču tieši tur mēdz rasties kavējumi pārrobežu maksājumos, jo katra ķēdes banka veic savas pārbaudes. Ja maksājums iestrēdzis, jāvēršas savā bankā, nevis jāmēģina sazināties ar ķēdes vidu.

Atsevišķi jāmin maksājumu pakalpojumu aģenti. Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes drīkst strādāt ar aģentiem, kas ir reģistrēti publiskā reģistrā. Aģents nav banka, tas nedrīkst turēt klienta naudu uz sava rēķina, un tā saistības uzņemas pakalpojuma sniedzējs. Jaukt šīs lietas ir dārgi: klients bieži domā, ka nauda ir „bankā“, kaut patiesībā tā ir maksājumu iestādes kontā, uz kuru noguldījumu garantijas neattiecas.