Kā darba devējam nomaksāt algas nodokļus

Algas nodokļu kopums Latvijā sastāv no trim daļām. Pirmā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko ietur no darbinieka algas. Otrā ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kurām ir gan darbinieka, gan darba devēja daļa, un tās veido tiesības uz pensiju, slimības, bezdarbnieka un citiem pabalstiem. Trešā ir uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, kas ir neliela fiksēta summa par katru darbinieku. Likmes un summas nosaka tiesību akti un tās mēdz mainīties, tāpēc aktuālās vērtības jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Praktiskā gaita ir šāda. Darba devējs reģistrē darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā pirms darba tiesisko attiecību sākuma, aprēķina algu, ietur nodokļus un iesniedz darba devēja ziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par iepriekšējo mēnesi. Pēc tam nodokļus pārskaita uz vienoto nodokļu kontu Valsts kasē. Iesniegšanas un samaksas termiņi ir noteikti nākamajā mēnesī pēc algas aprēķina, un tos ir vērts ierakstīt kalendārā, jo par kavējumu rēķina nokavējuma naudu.

Vienotais nodokļu konts nozīmē, ka visi galvenie nodokļu maksājumi tiek pārskaitīti uz vienu kontu ar vienu rekvizītu kopumu, un dienests naudu sadala pa nodokļu veidiem atbilstoši deklarētajam. Tas atvieglo maksāšanu, bet rada vienu tipisku kļūdu: ja iepriekš ir izveidojies parāds citā nodoklī, ieskaitītā summa vispirms var tikt novirzīta tā segšanai. Tāpēc pēc maksājuma ir vērts pārbaudīt konta stāvokli sistēmā, nevis paļauties uz bankas maksājuma uzdevumu.

Darbinieka pusē svarīga ir algas nodokļa grāmatiņa, kas ir elektroniska un atrodama Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tieši tajā darbinieks norāda, pie kura darba devēja piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Ja grāmatiņa nav iesniegta pie darba devēja, nodoklis tiek ieturēts bez atvieglojumiem, un pārmaksa atgriežas tikai gada ienākumu deklarācijas ceļā.

Pašnodarbinātajiem un individuālajiem komersantiem kārtība ir citāda: viņi paši aprēķina un maksā sociālās iemaksas un ienākuma nodokli, ievērojot minimālo obligāto iemaksu prasības. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir savs režīms ar apgrozījuma nodokli. Šo režīmu izvēle ietekmē gan nodokļu slogu, gan sociālo nodrošinājumu, un kļūdaina izvēle atklājas tikai tad, kad vajadzīgs slimības vai bezdarbnieka pabalsts.

Ja alga tiek maksāta ārvalstu darbiniekam vai Latvijas darbinieks strādā citā valstī, papildus jāvērtē, kuras valsts sociālā apdrošināšana piemērojama un vai ir piemērojams nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums. Eiropas Savienībā darbojas koordinācijas noteikumi, un pārrobežu gadījumos parasti nepieciešams attiecīgs apliecinājums par piemērojamo sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šādās situācijās grāmatveža vai nodokļu konsultanta piesaiste ir pamatota.