TJG Online
Savienotās Valstis

ASV izglītības sekretārs un Latvijas IZM: atšķirības

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

ASV izglītības sekretārs vada federālo Izglītības departamentu, bet atšķirībā no Latvijas izglītības un zinātnes ministra viņš nenosaka mācību saturu, nerīko valsts eksāmenus un neieceļ skolu direktorus. Amerikā skolas vada štati un vietējie skolu apgabali, un federālā līmeņa galvenie rīki ir nauda, statistika un nediskriminācijas prasību uzraudzība.

Izglītības departamentu izveidoja 1979. gadā, atdalot to no agrākā veselības, izglītības un labklājības departamenta, un darbu tas sāka nākamajā gadā. Sekretāru izvirza prezidents, un amatā viņu apstiprina Senāts. Departaments ir viens no mazākajiem federālajā valdībā gan darbinieku skaita, gan programmu ziņā.

Amerikas skolu naudu lielākoties veido štata un vietējie ieņēmumi, un ievērojama daļa nāk no nekustamā īpašuma nodokļa attiecīgajā apkaimē. Tieši tāpēc ASV skolu kvalitāte tik cieši saistīta ar to, cik dārgi ir mājokļi rajonā, un tieši tāpēc federālā sekretāra ietekme uz konkrētu skolu ir netieša. Federālā nauda ienāk mērķprogrammās, piemēram, atbalstam skolām ar daudz mazturīgu ģimeņu bērnu un izglītībai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, un tai seko nosacījumi.

Otra departamenta lielā funkcija ir augstākās izglītības finansēšana: federālie studiju kredīti un stipendijas, kuru pieteikšanās notiek ar vienotu federālo veidlapu. Šis kredītu portfelis ir tik liels, ka lielākā daļa politisko strīdu par departamentu patiesībā ir strīdi par studentu parādiem, nevis par skolu mācību saturu.

Departaments arī uzrauga, kā izglītības iestādes ievēro federālās nediskriminācijas prasības, tostarp dzimuma un rases nediskriminācijas normas. Tieši šī funkcija ASV izraisa visasākos politiskos konfliktus, un dažādas administrācijas to interpretē ļoti atšķirīgi.

Departamenta pastāvēšana ir pastāvīgs politisks strīds: daļa politiķu to uzskata par nevajadzīgu federālu iejaukšanos un dažādos laikos ir mēģinājuši to likvidēt vai sašaurināt. Svarīga juridiskā detaļa, kas Latvijas lasītājam bieži paliek nepamanīta: federālu departamentu izveidoja ar Kongresa likumu, tāpēc arī likvidēt to var tikai Kongress, lai gan izpildvara var būtiski samazināt tā darbinieku skaitu un funkciju apjomu.

Kā to pašu darbu dara Latvijā

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija ir daudz spēcīgāka centrālā vara, nekā ASV sekretārs jebkad ir bijis. Ministrija sagatavo nozares tiesību aktus, un valsts izglītības standartu, kas nosaka mācību saturu un sasniedzamos rezultātus, apstiprina Ministru kabinets ar noteikumiem. Skolu dibinātāji lielākoties ir pašvaldības, bet saturs, eksāmeni un pedagogu kvalifikācijas prasības nāk no valsts.

Kvalitātes uzraudzību un izglītības iestāžu akreditāciju veic Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas var pārbaudīt skolu un noteikt akreditācijas termiņu. Skolu finansēšanā darbojas princips, ka valsts mērķdotācija pedagogu algām seko skolēnam, tāpēc skolēnu skaita kritums lauku skolā tieši ietekmē tās izdzīvošanu. Latvijā tas ir sāpīgs politisks jautājums, kas ASV vispār neeksistē šādā formā, jo tur skolas finansē pavisam citā mehānismā.

Latvijas skolēns vidējo izglītību pabeidz ar centralizētajiem eksāmeniem, kuru rezultāti ir valsts organizēti un salīdzināmi visā valstī. ASV nav ne valsts mācību programmas, ne valsts izlaiduma eksāmena, un plaši pazīstamie iestājpārbaudījumi ir privātu organizāciju veidoti testi, nevis valsts pārbaudījumi.

Praktiskā daļa: ASV diploms Latvijā un otrādi

Ja ASV iegūts vidusskolas vai augstskolas diploms jāizmanto Latvijā, iestāšanās vai darba nolūkos, to nevērtē ne ministrija, ne pati augstskola vienpersoniski, bet Akadēmiskās informācijas centrs, kas Latvijā pilda ārvalstu izglītības atzīšanas funkciju. Atzinums ir dokuments, ko augstskolas un darba devēji sagaida, un tā sagatavošana prasa laiku, tāpēc to kārto pirms, nevis pēc pieteikšanās termiņa.

Izšķirošais jautājums vērtēšanā ir, vai ASV iestāde bijusi akreditēta atzītā akreditācijas institūcijā. ASV akreditāciju veic nevis valsts, bet privātas akreditācijas organizācijas, kuras savukārt atzīst federālais departaments. Tieši šī atšķirība ļauj pastāvēt tā sauktajām diplomu fabrikām, kuru dokumentiem Latvijā nav nekādas vērtības.

Biežākais pārpratums

Latvijas lasītājs pieņem, ka amerikāņu sekretārs ir tas pats, kas ministrs, un tātad var pieņemt lēmumus par skolu programmām. Praksē federālais sekretārs nevar noteikt, kas jāmāca astotajā klasē Teksasā, un nevar atcelt štata lēmumu par mācību grāmatām.

Pārpratuma cena parādās sarunās par amerikāņu izglītības reformām: ziņas par kādu jaunu standartu bieži attiecas uz štatu brīvprātīgi pārņemtu iniciatīvu, nevis uz federālu prasību. Tests, ko var piemērot vienmēr: pajautājiet, kurš par attiecīgo lēmumu balsoja. Ja štata likumdevējs vai vietējā skolu padome, tas nav federāls lēmums.

Kur salīdzinājums beidzas

Amerikas sistēma ir federāla un decentralizēta, Latvijas sistēma ir unitāra un centralizēta saturā, bet decentralizēta skolu turēšanā. Tāpēc tiešs salīdzinājums pa amatiem maldina: funkcionāli Latvijas izglītības un zinātnes ministra amerikāņu analogs ir drīzāk štata izglītības departamenta vadītājs, nevis federālais sekretārs.

ASV federālās politikas detaļas mainās ar katru administrāciju, tāpēc aktuālā departamenta struktūra un programmu saraksts jāskatās tā oficiālajā mājaslapā, savukārt Latvijas prasības skolām un eksāmeniem publicē Izglītības un zinātnes ministrija. Neviens ASV noteikums Latvijas izglītības iestādēm nav saistošs.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti