TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kas ir atbrīvojums no pacienta iemaksas?

Īsā atbilde

Pacienta iemaksa ir daļa no valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma cenas, ko sedz pats pacients, un noteiktām iedzīvotāju grupām tā nav jāmaksā. Atbrīvoto grupu sarakstu un iemaksu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, bet sistēmu administrē Nacionālais veselības dienests.

Vispirms jāsaprot, kas tiek apmaksāts. Valsts apmaksātu aprūpi sniedz tikai tās ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, un tikai noteiktā apjomā. Privātā klīnikā bez šāda līguma viss pakalpojums ir maksas pakalpojums, un atbrīvojums no pacienta iemaksas tur nedarbojas. Tieši šis ir biežākais pārpratums, kad cilvēks pēc vizītes saņem pilnu rēķinu.

Atbrīvojums pienākas iedzīvotāju grupām, kuras noteiktas normatīvajos aktos. Pie tām tradicionāli pieder bērni līdz pilngadībai, grūtnieces un sievietes noteiktā periodā pēc dzemdībām, trūcīgas un maznodrošinātas personas, politiski represētās personas, personas ar pirmās grupas invaliditāti, asins donori, kā arī pacienti ar atsevišķām diagnozēm, piemēram, tuberkulozi, psihiskiem traucējumiem vai onkoloģisku saslimšanu ārstēšanas laikā. Precīzs saraksts periodiski mainās, tāpēc pārbaudāms Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Atsevišķs mehānisms ir gada kopsummas ierobežojums. Ja kalendārā gada laikā samaksāto pacienta iemaksu kopsumma sasniedz normatīvajos aktos noteikto apmēru, pacients var saņemt izziņu, kas atbrīvo no turpmākajām iemaksām attiecīgajā gadā. Lai to izmantotu, jāsaglabā visi maksājumu apliecinošie dokumenti un jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā. Daudzi cilvēki šo iespēju nezina un čekus izmet, tādēļ limitu vienkārši nevar pierādīt.

Tiesības uz atbrīvojumu jāapliecina tajā brīdī, kad saņemat pakalpojumu. Praktiski tas nozīmē, ka reģistratūrā jāuzrāda attiecīgais dokuments: pašvaldības sociālā dienesta piešķirtais trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, invaliditātes apliecība, politiski represētās personas apliecība, donora apliecība vai dienesta izsniegtā izziņa. Ja dokumentu uzrāda vēlāk, jau samaksātās summas atgriešana ir sarežģītāka un ne vienmēr iespējama.

Atbrīvojums no pacienta iemaksas nav tas pats, kas zāļu kompensācija. Medikamentu izmaksas daļēji vai pilnībā sedz atsevišķa kompensējamo zāļu sistēma, kas darbojas pēc diagnozes un zāļu saraksta principa, un tur atlaides apmērs ir atšķirīgs. Tāpat tas nav veselības apdrošināšanas polise, ko piedāvā darba devēji: polise sedz maksas pakalpojumus pēc apdrošinātāja noteikumiem un ar valsts sistēmu nav saistīta.

Ja uzskatāt, ka iemaksa prasīta nepamatoti, rīkojieties pakāpeniski. Vispirms noskaidrojiet iestādē, uz kāda pamata summa aprēķināta, un lūdziet rakstisku paskaidrojumu vai rēķina atšifrējumu. Ja atbilde neapmierina, iesniegumu var adresēt Nacionālajam veselības dienestam, bet sūdzības par aprūpes kvalitāti izskata Veselības inspekcija. Abos gadījumos noder saglabāti dokumenti, vizītes datums un ārstniecības personas vārds.

Kā saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu

Ceļš parasti sākas pie ģimenes ārsta, pie kura jābūt reģistrētam; viņš izsniedz nosūtījumu pie speciālista vai uz izmeklējumu. Bez nosūtījuma valsts apmaksātu speciālista vizīti saņemt var tikai atsevišķos gadījumos, kas ir uzskaitīti normatīvajos aktos.

Rindas uz plānveida pakalpojumiem pastāv, un pieraksta vietas ārstniecības iestādes piešķir pēc savām kvotām. Ja gaidīšanas laiks ir garš, vērts pajautāt par citām iestādēm ar līgumu, jo rindu garums starp tām atšķiras.

Kas nemaksā un kas maksā vienmēr

Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta ikvienam neatkarīgi no maksātspējas, un ātrās palīdzības izsaukums nav maksas pakalpojums. Savukārt pacienta izvēlēta paaugstināta servisa palāta, ārsta vizīte bez nosūtījuma vai pakalpojums ārpus valsts apmaksātā apjoma ir jāapmaksā pašam.

Personām, kuras nav sociāli apdrošinātas vai kurām Latvijā nav tiesību uz valsts apmaksātu aprūpi, apjoms ir ierobežots. Šo statusu var pārbaudīt Nacionālajā veselības dienestā, un tas ir svarīgi cilvēkiem, kuri ilgstoši strādājuši ārvalstīs.

Kad jāvēršas pie speciālista

Jautājumos par konkrētu diagnozi, ārstēšanas plānu vai zāļu maiņu atbildi sniedz tikai ārstniecības persona. Šis teksts skaidro maksājumu kārtību un neaizstāj konsultāciju.

Ja atteikums saņemt pakalpojumu vai atbrīvojumu ir noformēts kā administratīvs lēmums, to var apstrīdēt noteiktā termiņā. Sarežģītos gadījumos, īpaši ja runa ir par lielām summām vai ilgstošu ārstēšanu, noder juridiska konsultācija par apstrīdēšanas kārtību.

Avoti