Kas nosaka banku darbības standartus Latvijā?

Īsā atbilde

Latvijā banku darbības prasības nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Kredītiestāžu likums, bet to ievērošanu uzrauga Latvijas Banka, kas pārņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas. Lielākās bankas papildus uzrauga Eiropas Centrālā banka vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.

Prasību piramīda sākas Eiropas līmenī. Kapitāla pietiekamību, likviditāti un riska pārvaldību nosaka Eiropas Savienības regulas un direktīvas, kuras papildina Eiropas Banku iestādes izstrādātās vadlīnijas un tehniskie standarti. Tie ir detalizēti dokumenti, kas apraksta, kā tieši aprēķina rādītājus un kā jāorganizē iekšējā kontrole. Latvijas normatīvie akti šo ietvaru pielāgo vietējai kārtībai, nevis izdomā no jauna.

Uzraudzības darbs ir ikdienišķāks, nekā izklausās. Banka regulāri iesniedz pārskatus, uzraugs tos analizē, veic klātienes pārbaudes, vērtē vadības atbilstību amatam, iekšējā audita neatkarību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas kvalitāti. Ja konstatē trūkumus, seko norādījumi, ierobežojumi darbībai un atsevišķos gadījumos sankcijas, kuras publisko. Vēl viens praktisks slānis ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Bankai ir pienākums pazīt savu klientu, tāpēc tā prasa dokumentus par naudas izcelsmi un darījumu mērķi, un atteikums tos sniegt var beigties ar konta slēgšanu. Klientam vislabākais risinājums ir gatavot dokumentus laikus: darba līgumu, pirkuma līgumu, dāvinājuma līgumu vai mantojuma apliecību. Šīs prasības izriet no Eiropas Savienības regulējuma, un tās uzrauga Latvijas Banka kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu.

Standartu otrs avots ir profesija pati. Iekšējie auditori strādā pēc starptautiski atzītiem iekšējā audita standartiem, gada pārskatus revidē zvērināti revidenti, kuru darbu Latvijā pārrauga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, bet grāmatvedības prasības izriet no Grāmatvedības likuma un finanšu pārskatu standartiem. Nozares kopīgos jautājumus, tostarp apmācības un labās prakses vadlīnijas, koordinē Finanšu nozares asociācija.

Kur mācīties cilvēkam, kurš strādā nozarē. Praktiskākais ceļš ir trīs slāņos: augstskolas programma finansēs vai tiesībās, tad nozares sertifikāti attiecīgajā specialitātē, piemēram, iekšējā audita, riska pārvaldības vai atbilstības kontroles jomā, un pēc tam regulāra apmācība par jaunumiem regulējumā. Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija rīko seminārus, un Eiropas Banku iestādes dokumentus var lasīt tieši, bez starpniekiem.

Klientam no tā visa izriet dažas izmantojamas lietas. Pirms konta atvēršanas vai ieguldījumu veikšanas pārbaudiet, vai iestāde ir Latvijas Bankas uzraudzīto tirgus dalībnieku sarakstā; šis saraksts ir publisks. Noskaidrojiet, vai noguldījums ir segts ar Noguldījumu garantiju fondu, jo ieguldījumu produktiem šī aizsardzība nedarbojas. Sūdzību vispirms iesniedziet pašai bankai rakstiski, jo iestāde no jums prasīs bankas atbildi.

Biežākā kļūda ir uzraudzības un patērētāju aizsardzības sajaukšana. Latvijas Banka vērtē, vai iestāde darbojas atbilstoši prasībām, bet tā neizskata katru individuālo strīdu par maksu vai līguma izpildi. Patērētāja tiesību jautājumos jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai jāizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas iespējas, bet naudas piedziņai vienīgais ceļš galu galā ir tiesa.

Ar ko uzraudzība atšķiras no revīzijas

Revidents pārbauda, vai finanšu pārskats sniedz patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli konkrētā datumā. Uzraugs vērtē daudz plašāku loku: kapitāla pietiekamību nākotnē, riska apetīti, vadības kompetenci un procesus. Revidenta atzinums tāpēc nav garantija, ka banka ir droša, un uzrauga klusēšana nav apstiprinājums, ka viss ir pareizi.

Trešais slānis ir iekšējais audits pašā bankā, kas atskaitās padomei, nevis valdei. Tieši iekšējā audita neatkarība ir tas, ko uzraugi pārbauda vispirms, jo tā zaudēšana parasti notiek agrāk nekā finanšu rādītāju pasliktināšanās.

Ko darīt, ja radušās domstarpības ar banku

Sāciet ar rakstisku iesniegumu bankai un saglabājiet apstiprinājumu par iesniegšanu; uzglabājiet arī visus līgumus un maksājumu izrakstus. Ja atbilde neapmierina, patērētājs var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, bet par iespējamiem uzraudzības prasību pārkāpumiem var informēt Latvijas Banku.

Jurists ir vērts maksas tad, ja strīda summa ir būtiska, ja runa ir par kredīta līguma vienpusēju grozīšanu, nodrošinājuma realizāciju vai ilgstoši bloķētiem līdzekļiem. Krāpniecības gadījumā papildus nekavējoties jāziņo bankai un Valsts policijai, jo līdzekļu apturēšanas iespēja pastāv tikai pirmajās stundās.

Īsā atbilde

Ar ko uzraudzība atšķiras no revīzijas

Ko darīt, ja radušās domstarpības ar banku

Avoti

Saistītie jautājumi