Cik iedarbīgs ir kladribīns multiplās sklerozes ārstēšanā?

Kladribīns ir purīna analogs, kas šūnā tiek pārveidots aktīvā formā un izraisa galvenokārt limfocītu bojāeju. Tā kā tieši B un T limfocīti piedalās mielīna apvalka bojāšanā, to skaita samazināšana nomāc slimības iekaisuma aktivitāti. Zāļu lietošanas shēma ir neparasta: ārstēšana notiek īsos kursos, dažas dienas divas reizes gadā divus gadus pēc kārtas, un pēc tam seko periods bez zāļu lietošanas. Kopējo devu aprēķina pēc ķermeņa masas. Šādu pieeju sauc par imūnsistēmas atjaunošanas jeb rekonstitūcijas terapiju, jo limfocītu skaits pakāpeniski atjaunojas, un daļai pacientu iedarbība saglabājas arī pēc kursu pabeigšanas.

Par iedarbīgumu jāspriež piesardzīgi. Lielos randomizētos pētījumos pacientiem ar recidivējoši remitējošu gaitu kladribīna tabletes ievērojami samazināja gada uzliesmojumu biežumu un aizkavēja invaliditātes progresēšanu salīdzinājumā ar placebo, un līdzīga aina bija redzama arī attēldiagnostikā. Tomēr tiešu, savstarpēji salīdzinošu pētījumu ar citiem mūsdienu līdzekļiem ir maz, tāpēc apgalvojums, ka kāds no tiem ir pārāks, parasti balstās netiešos salīdzinājumos. Progresējošas gaitas gadījumā bez iekaisuma aktivitātes ieguvums nav pierādīts.

Praktiskais ieguvums, ko pacienti novērtē visvairāk, ir lietošanas ērtums. Tabletes lieto mājās īsos kursos, nevis regulāri katru dienu vai ar injekcijām, un starp kursiem ikdienas ārstēšanas nav. Tas tomēr nenozīmē, ka var pazust no redzesloka: tieši starp kursiem notiek regulāra asins ainas kontrole, un no tās rezultātiem ir atkarīgs, vai un kad drīkst sākt nākamo kursu. Kursa atlikšana limfocītu skaita dēļ ir parasta situācija, nevis ārstēšanas neveiksme.

Zāles mēdz sajaukt ar kladribīna injekcijām, kuras jau ilgi izmanto asins slimību, piemēram, matšūnu leikozes, ārstēšanā. Tā ir tā pati aktīvā viela, bet pavisam cita deva, ievadīšanas veids un mērķis, un secinājumus no vienas jomas uz otru pārnest nedrīkst. Tāpat svarīgi saprast, ka neviens no pieejamajiem līdzekļiem multiplo sklerozi neizārstē: tie maina slimības gaitu, samazinot uzliesmojumu skaitu un bojājumu uzkrāšanos, bet jau radušos bojājumu neatgriež.

Pirms ārstēšanas sākšanas veic asins ainas izmeklējumus, pārbauda aknu rādītājus, izslēdz grūtniecību, vērtē infekcijas, tostarp B un C hepatītu, tuberkulozi un vējbaku imunitāti, kā arī sakārto vakcinācijas, jo dzīvās vakcīnas ārstēšanas laikā un kādu laiku pēc tās nav pieļaujamas. Ārstēšanas laikā uzrauga limfocītu skaitu, jo galvenā blakusparādība ir limfopēnija, un ar to saistīts infekciju, īpaši jostas rozes, risks. Grūtniecība ārstēšanas laikā un noteiktu laiku pēc tās nav pieļaujama, tāpēc par kontracepciju jārunā abu dzimumu pacientiem.