Cik iedarbīgs ir aciklovirs jostas rozes ārstēšanā?

Jostas roze rodas, atkārtoti aktivizējoties vējbaku vīrusam, kas pēc pārslimotām vējbakām paliek nervu mezglos. Tipiskā aina ir dedzinošas vai durstošas sāpes vienā ķermeņa pusē pa nerva gaitu, kam pēc dažām dienām seko pūslīšveida izsitumi joslas veidā. Biežāk slimo gados vecāki cilvēki un tie, kuru imūnsistēma ir novājināta.

Aciklovirs ir pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusa genoma pavairošanos inficētajās šūnās. Jostas rozei vajadzīgas ievērojami lielākas devas nekā lūpu herpes gadījumā, un zāles lieto vairākas reizes dienā vairāku dienu garumā. Tās ir recepšu zāles, un devu un ārstēšanas ilgumu nosaka ārsts, ņemot vērā vecumu, nieru darbību un citas slimības.

Blakus acikloviram lieto radniecīgus līdzekļus, valacikloviru un famcikloviru, kuri organismā uzsūcas labāk un jālieto retāk, tāpēc praksē tiem bieži dod priekšroku. Izvēle ir ārsta ziņā. Svarīgākais rādītājs tomēr ir nevis konkrētais preparāts, bet gan ārstēšanas sākšanas laiks: jo ātrāk pēc izsitumu parādīšanās, jo lielāks ieguvums.

Tieši laika dēļ praktiskā rīcība ir vienkārša: ja vienā ķermeņa pusē parādās sāpes un pēc tam izsitumi joslas veidā, tajā pašā dienā jāzvana ģimenes ārstam un jālūdz vizīte, nevis jāgaida, vai pāries. Ja ārsts nav pieejams, darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, bet smagos gadījumos jāvēršas neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļā. Izsitumus ir vērts nofotografēt ar datumu, jo tas palīdz noteikt slimības sākumu.

Pretvīrusu terapija ir tikai viena ārstēšanas daļa. Sāpju remdēšanai izmanto pretsāpju līdzekļus, bet izteiktu vai ilgstošu neiropātisku sāpju gadījumā ārsts var nozīmēt tām paredzētas zāles. Izsitumu vieta jātur tīra un sausa, pūslīši nav jāplēš, un, kamēr tie nav sakaltuši, jāizvairās no saskarsmes ar cilvēkiem, kuri nav slimojuši ar vējbakām, nav vakcinēti, kā arī ar grūtniecēm un jaundzimušajiem.

Svarīgi ir arī tas, ko jostas roze nav. Tā nav lipīga tādā nozīmē, ka cits cilvēks no tās saslimtu ar jostas rozi; kontakta ceļā, saskaroties ar pūslīšu šķidrumu, var tikt nodots vējbaku vīruss cilvēkam, kurš ar vējbakām nav slimojis, un viņš saslims ar vējbakām. Tāpat sāpes pirms izsitumiem mēdz jaukt ar starpribu neiralģiju, sirds vai žultspūšļa saslimšanu, tāpēc, ja izsitumi neparādās, bet sāpes turpinās, ir vajadzīga ārsta pārbaude.