Ko nozīmē būt „dolāra bullim“?

Apzīmējumi „bullis“ un „lācis“ nāk no biržas žargona un apzīmē virzienu, uz kuru dalībnieks liek: bullis uz kāpumu, lācis uz kritumu. Valūtu gadījumā tas vienmēr ir attiecību jautājums, jo valūtu nevar novērtēt pašu par sevi. Latvijas iedzīvotājam praktiski nozīmīgais pāris ir eiro un dolārs, tāpēc dolāra stiprināšanās vienlaikus nozīmē eiro vājināšanos šajā pārī, un otrādi.

Argumenti, ar kuriem parasti pamato dolāra stiprumu, ir četri: augstākas procentu likmes ASV nekā eiro zonā, spēcīgāka ekonomikas izaugsme, dolāra kā rezerves un norēķinu valūtas loma pasaules tirdzniecībā, kā arī pieprasījums pēc drošiem aktīviem nemiera periodos. Pretargumenti ir ASV budžeta un tekošā konta deficīts, likmju samazināšanas gaidas un centrālo banku rezervju dažādošana. Neviens no šiem argumentiem nav pierādījums, jo kurss atspoguļo visu tirgus dalībnieku gaidas vienlaikus.

Latvijas privātajam ieguldītājam šis jautājums nav teorētisks. Liela daļa populāro indeksu fondu iegulda ASV akcijās, un to vērtība eiro izteiksmē ir atkarīga no diviem faktoriem: akciju cenas un valūtas kursa. Tas nozīmē, ka cilvēks var būt „dolāra bullis“, to nemaz neapzinoties, vienkārši turot globālu akciju fondu. Pirmais praktiskais solis tāpēc ir noskaidrot, cik liela daļa jūsu ieguldījumu faktiski ir dolāra aktīvos.

Nākamais solis ir izvēle starp valūtas riska segšanu un nesegšanu. Daļai fondu ir valūtas riska ierobežojuma jeb hedžēta klase, kur kursa svārstības tiek lielā mērā neitralizētas, bet par to ir jāmaksā, un izmaksas ir atkarīgas no procentu likmju starpības. Ilgtermiņa pensiju uzkrājumam valūtas svārstības parasti izlīdzinās, bet naudai, kas būs vajadzīga eiro pēc dažiem gadiem, valūtas risks ir reāls apdraudējums.

Biežākā kļūda ir mēģinājums paredzēt kursu un pārcelt visu uzkrājumu uz vienu valūtu. Valūtu tirgus ir viens no likvīdākajiem un konkurētspējīgākajiem, tāpēc publiski pieejamā informācija cenā jau ir iekļauta. Otra kļūda ir aizmirst par darījuma izmaksām: valūtas maiņas uzcenojums un fonda izmaksas var apēst lielāko daļu no paredzētā ieguvuma. Trešā kļūda ir sviras produktu lietošana bez pieredzes, jo tur zaudējums var pārsniegt sākotnējo ieguldījumu.

Praktisks padoms bez prognožu izteikšanas: rīkojieties nevis pēc viedokļa, bet pēc vajadzībām. Ja nākotnes izdevumi ir eiro, arī uzkrājuma lielākajai daļai loģiski ir būt eiro. Ja plānojat studijas vai darbu dolāra zonā, dolāru uzkrājums samazina risku. Oficiālos eiro atsauces kursus publicē Eiropas Centrālā banka, un tieši tie jāizmanto grāmatvedībā un nodokļu aprēķinos, nevis komercbankas piedāvātais maiņas kurss.