Kas ir DREAM Act un DACA ASV imigrācijā?

Nosaukums DREAM ir saīsinājums no likumprojekta angliskā nosaukuma, kas tulkojams aptuveni kā „likums par nepilngadīgo attīstību, atbalstu un izglītību“. Latviešu tekstos reizēm parādās tulkojums „Sapņu likums“, un tas ir maldinošs: vārds „sapnis“ šeit ir tikai saīsinājuma sakritība ar angļu valodas vārdu. Likumprojekts pirmo reizi iesniegts 2001. gadā, kopš tam atkārtoti iesniegts dažādās redakcijās un nevienā reizē nav ieguvis abu Kongresa palātu atbalstu.

Iecerētā konstrukcija visās redakcijās bijusi līdzīga. Statusu varētu iegūt cilvēks, kurš ASV ievests bērnībā, ilgstoši tur dzīvojis, ieguvis vidējo izglītību vai tai pielīdzināmu apliecību, nav izdarījis noziedzīgus nodarījumus un turpina mācības, dien bruņotajos spēkos vai strādā. Pēc pārbaudes perioda būtu iespēja pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanos un vēlāk uz pilsonību. Tieši šis pakāpeniskais ceļš, nevis vienreizēja amnestija, bija priekšlikuma kodols.

Tā kā likumdevējs vienošanos nepanāca, 2012. gadā izpildvara izveidoja programmu DACA, kuras nosaukums tulkojams kā „bērnībā ievestu personu izraidīšanas atlikšana“. Tā nav likums, bet administratīva prakse: tā uz noteiktu laiku aptur izraidīšanu un dod darba atļauju, un šis statuss periodiski jāatjauno. Tieši tāpēc programma ir tik nedroša: to var mainīt ar izpildvaras lēmumu, un tā kopš izveides atkārtoti apstrīdēta ASV tiesās, kas dažādos posmos ir gan apturējušas jaunu pieteikumu pieņemšanu, gan ļāvušas turpināt jau piešķirto statusu atjaunošanu.

Latvijas lasītājam svarīgākais secinājums ir tas, ka ne DREAM Act, ne DACA Latvijā nedarbojas un nerada nekādas tiesības. Tie attiecas tikai uz uzturēšanos ASV teritorijā, un ASV imigrācijas jautājumus kārto Pilsonības un imigrācijas dienests, nevis kāda Latvijas iestāde. Latvijas pilsonim, kas plāno ceļojumu vai darbu ASV, nozīme ir pavisam citiem instrumentiem: bezvīzu ceļošanas atļaujai tūrisma un darījumu braucieniem un attiecīgajai vīzai, ja mērķis ir darbs vai studijas.

Latvijas iekšējā regulējumā tuvākais funkcionālais paralēles punkts ir uzturēšanās atļauju sistēma, ko administrē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Bērnam, kurš dzīvo Latvijā kopā ar trešās valsts pilsoni, uzturēšanās tiesības parasti izriet no ģimenes atkalapvienošanās noteikumiem, un tās ir formalizējamas, nevis atkarīgas no izpildvaras programmas. Būtiska Latvijas īpatnība ir arī bezvalstnieka un nepilsoņa statuss, kas radās pavisam citā vēsturiskā situācijā un ar ASV nelegālās imigrācijas jautājumiem nav salīdzināms.