TJG Online
Savienotās Valstis

Džima Krova likumi: rasu segregācija ASV

Atjaunināts Publicēts 2 min lasīšana

Īsā atbilde

Džima Krova likumi bija ASV dienvidu štatu un pašvaldību tiesību normas no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, kas ar likuma spēku nošķīra melnādainos iedzīvotājus no baltajiem skolās, transportā, sabiedriskās vietās un praktiski atņēma tiem balsstiesības. Tie nebija viens federāls akts, bet simtiem atsevišķu štatu un vietējo normu.

Sistēma izveidojās pēc tam, kad 1877. gadā beidzās Rekonstrukcijas periods un federālais spiediens uz dienvidu štatiem mazinājās. Juridisko segumu tai deva ASV Augstākās tiesas 1896. gada spriedums lietā Plessy pret Ferguson, kas atzina par pieļaujamu doktrīnu „atsevišķi, bet vienlīdzīgi“. Praksē vienlīdzības nebija: melnādainajiem paredzētās skolas, vagoni un slimnīcas bija sistemātiski sliktāk finansētas.

Vissmagākās sekas bija nevis atsevišķi soli autobusā, bet balsstiesību atņemšana. To panāca ar lasītprasmes pārbaudēm, vēlēšanu nodevu un tā dēvētajām vectēva klauzulām, kas formāli attiecās uz visiem, bet tika piemērotas izvēlīgi. Bez balsstiesībām nebija iespējams ietekmēt ne vietējo policiju, ne tiesas, ne skolu budžetus, tāpēc sistēma pati sevi uzturēja.

Nosaukums nāk no 19. gadsimta skatuves tēla „Džamp Džims Krovs“, ko baltais aktieris spēlēja, nokrāsojies melns, izsmejot melnādainos. Nosaukums vēlāk kļuva par apzīmējumu visai segregācijas sistēmai, un tieši tāpēc tas nav neitrāls termins.

Sabrukums nebija vienas dienas notikums. Tiesiskais pagrieziens bija 1954. gada spriedums Brown pret Board of Education, kas atzina segregāciju skolās par konstitūcijai neatbilstošu, bet reālas sekas iestājās tikai ar 1964. gada Pilsoņu tiesību likumu un 1965. gada Balsstiesību likumu, kā arī ar federālo iestāžu tiešu iejaukšanos. Starp tiesas spriedumu un faktisko izmaiņu skolās pagāja gadu desmiti.

Ar ko to jauc

Visbiežāk Džima Krova likumus jauc ar aparteīdu Dienvidāfrikā. Tests: aparteīds bija nacionāla mēroga likumu sistēma ar iedzīvotāju reģistrāciju pēc rases, atsevišķām teritorijām un iekšzemes pasēm, ieviesta no 1948. gada un atcelta deviņdesmito gadu sākumā; Džima Krova normas bija štatu un vietējā līmeņa akti federālā valstī, kur konstitūcija formāli garantēja vienlīdzību.

Otra sajaukšana ir starp likumā noteiktu segregāciju un faktisku nošķirtību, kas turpinās bez likuma, piemēram, dzīvesvietu un skolu sastāva ziņā. Pirmā beidzas ar normas atcelšanu, otrā ne, un tieši tāpēc pēc 1965. gada diskusija ASV mainīja raksturu.

Kā tas attiecas uz Latvijas lasītāju

Nekādā juridiskā veidā: ASV štatu normas un tiesu spriedumi Latvijā nav piemērojami un Latvijas tiesā uz tiem atsaukties nevar. Latvijā vienlīdzības pamats ir Satversmes 91. pants, Darba likuma aizliegums pret atšķirīgu attieksmi un Eiropas Savienības vienlīdzības direktīvas, kas pārņemtas Latvijas regulējumā.

Praktiskā atšķirība, ko der zināt: Latvijā darba strīdos par diskrimināciju pierādīšanas pienākums pēc tam, kad darbinieks ir norādījis uz apstākļiem, kas ļauj domāt par atšķirīgu attieksmi, pāriet darba devējam. Ar sūdzību var vērsties pie tiesībsarga vai tiesā, un Valsts darba inspekcija skata darba tiesību pārkāpumus. Šis raksts apraksta mehāniku; konkrētā lietā jākonsultējas ar zvērinātu advokātu.

Ko par šo tēmu bieži pārprot

Pirmais pārpratums: ka segregācija bija tikai dienvidos. Nošķirtību uzturēja arī ziemeļu pilsētās, taču tur tas notika ar mājokļu tirgus, hipotēku un pašvaldību plānošanas mehānismiem, nevis ar tiešiem likumiem, tāpēc tas bija grūtāk apstrīdams tiesā.

Otrais pārpratums: ka viss beidzās ar 1964. gada likumu. Likums noteica pienākumu, bet izpildi nodrošināja gadiem ilgas tiesvedības, un atsevišķas normas, piemēram, aizliegums starprasu laulībām, tika atzītas par neatbilstošām konstitūcijai tikai 1967. gadā lietā Loving pret Virginia.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti