TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas ir e-veselība un kā to lietot?

Īsā atbilde

E-veselība ir valsts informācijas sistēma, kurā ārsti reģistrē receptes, nosūtījumus un darbnespējas lapas, bet pacients savus datus var apskatīt pats. Sistēmu uztur Nacionālais veselības dienests, un tajā var ieiet vienotajā valsts pakalpojumu portālā, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai eParakstu.

Praktiskā jēga ir vienkārša: papīrs pazūd, dati paliek. Ģimenes ārsts izraksta e-recepti, un aptiekā pietiek nosaukt personas kodu un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu; nekāds izdrukāts papīrs nav vajadzīgs. Tāpat darbojas e-nosūtījums pie speciālista vai uz izmeklējumu un elektroniskā darbnespējas lapa, kuru darba devējs redz pats, tāpēc slimības lapa vairs nav jānes uz darbu.

Savā profilā pacients redz izrakstītās receptes un to izmantošanas statusu, nosūtījumus, darbnespējas lapas, vakcinācijas datus un ārstniecības iestāžu ievadītos ierakstus par saņemtajiem pakalpojumiem. Var arī pārbaudīt, kuri speciālisti jūsu datus ir skatījuši, kas ir noderīgi, ja rodas šaubas par datu apstrādes pamatotību. Vecāks var piekļūt sava nepilngadīgā bērna datiem, un pilngadīgs cilvēks var pilnvarot citu personu.

Ļoti noderīga, bet maz izmantota iespēja ir hronisku pacientu recepšu plānošana. Ja zāles jālieto pastāvīgi, ar ģimenes ārstu var vienoties par recepšu izrakstīšanu ilgākam periodam vai atkārtoti, un daudzās praksēs to var lūgt attālināti, nebraucot uz pieņemšanu. Tas ietaupa laiku it īpaši laukos, kur ceļš līdz ārstam ir garš, un samazina risku, ka zāles beidzas svētku dienās.

Kā rīkoties, ja dati šķiet nepareizi. Pirmkārt, jāsaprot, ka sistēma pati datus nerada; katru ierakstu ievada konkrēta ārstniecības iestāde. Tāpēc labojums jāprasa tai iestādei, kas ierakstu veikusi, iesniedzot rakstisku lūgumu. Ja iestāde neatbild vai atsakās, sūdzību par veselības aprūpes kvalitāti var iesniegt Veselības inspekcijai, bet par personas datu apstrādes pārkāpumiem lemj Datu valsts inspekcija.

Biežākā kļūda ir gaidīt, ka e-veselībā būs pilnīgi visa medicīniskā vēsture. Tur nonāk tas, ko iestādes sistēmā ievada, tāpēc vecāki izmeklējumi, privātklīniku dokumenti vai ārvalstīs saņemtie pakalpojumi var nebūt redzami. Otra kļūda ir doties uz aptieku bez dokumenta: farmaceits e-recepti izsniedz tikai pēc identifikācijas, un mutisks apgalvojums nelīdz.

Pirmoreiz ieejot sistēmā, izdariet trīs lietas. Pārbaudiet, vai jūsu ģimenes ārsts ir tas, ko domājat, jo ģimenes ārsta piesaiste nosaka valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanu. Apskatiet aktuālās receptes un pierakstiet, kurām beidzas derīgums. Ja ceļojat, saglabājiet Eiropas veselības apdrošināšanas kartes datus, kuru pieteikumu arī kārto Nacionālais veselības dienests.

Ar ko e-veselību jauc

E-veselība nav pieraksta sistēma. Pieraksts pie speciālista notiek konkrētajā ārstniecības iestādē vai tās portālā, un nosūtījuma esamība pati par sevi rindu neveido. Tāpat e-veselība nav veselības apdrošināšanas polise: valsts apmaksātos pakalpojumus nosaka Nacionālais veselības dienests, bet privātā apdrošināšana darbojas atsevišķi un ar saviem noteikumiem.

Atsevišķi jānošķir arī digitālie sertifikāti un izraksti, kas vajadzīgi ārvalstīs. Ja nepieciešams izraksts no medicīniskās kartes svešvalodā, to izsniedz ārstniecības iestāde pēc pieprasījuma, parasti par maksu, un to nevar vienkārši lejupielādēt no portāla.

Ja piekļuve neizdodas

Visbiežākais iemesls ir autentifikācijas līdzekļa problēma, nevis pati sistēma. Pārbaudiet, vai internetbankas konts ir uz jūsu vārda un aktīvs, vai eID karte nav nokavējusi derīguma termiņu un vai eParaksta sertifikāti ir atjaunoti. Personu apliecinošu dokumentu jautājumos palīdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Ja pieeja vajadzīga steidzami, piemēram, lai saņemtu zāles, sazinieties ar savu ģimenes ārsta praksi: ārsts sistēmā redz izrakstīto un var to apstiprināt, kamēr piekļuves problēma tiek risināta. Tehniskos jautājumus par pašu sistēmu risina Nacionālā veselības dienesta atbalsta dienests.

Bērna un tuvinieka dati

Vecāks vai aizbildnis sistēmā redz nepilngadīga bērna receptes, nosūtījumus un vakcinācijas datus, un tieši vakcinācijas vēsture ir tas, kas visbiežāk vajadzīgs, iestājoties skolā vai braucot uz ārzemēm. Pieejas tiesības beidzas ar bērna pilngadību.

Pieaugušam tuviniekam, piemēram, gados vecākam vecākam, kuram pašam nav internetbankas, palīdzēt var, noformējot pilnvarojumu. To var izdarīt elektroniski valsts pakalpojumu portālā vai pie notāra. Bez pilnvarojuma svešu datu skatīšanās ar cita cilvēka paroli ir datu aizsardzības pārkāpums, arī tad, ja tas darīts labos nolūkos.

Avoti