TJG Online
Veselība un labsajūta

Emocionālā atbalsta suns Latvijā: vai to var reģistrēt

Īsā atbilde

Latvijā nav emocionālā atbalsta dzīvnieka juridiskā statusa un nav reģistra, kurā suni varētu tādā statusā ierakstīt. Vienīgā obligātā reģistrācija ir parastā mājas dzīvnieka reģistrācija ar mikročipu valsts reģistrā, un nekāds ārsta apstiprinājums nedod tiesības vest suni tur, kur suņi netiek ielaisti.

ASV jēdziens emotional support animal radies no divu atsevišķu regulējumu prakses, proti, mājokļa un aviopārvadājumu noteikumiem, un pat tur tas ir sašaurināts: kopš 2021. gada ASV aviokompānijām vairs nav pienākuma emocionālā atbalsta dzīvniekus uzskatīt par pakalpojuma dzīvniekiem. Eiropas Savienībā un Latvijā šāda kategorija nekad nav pastāvējusi.

Tas, kas Latvijā ir obligāts katram sunim: apzīmēšana ar mikročipu un reģistrācija valsts mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, ko veic praktizējošs veterinārārsts, kā arī vakcinācija pret trakumsērgu. Reģistrācija ir jāveic normatīvajos aktos noteiktā vecumā, dati jāaktualizē, mainoties īpašniekam vai adresei, un daudzas pašvaldības papildus nosaka nodevu par suņa turēšanu. Par nereģistrētu suni var piemērot administratīvo sodu.

Īpašs statuss Latvijā praksē ir apmācītiem suņiem pavadoņiem, kurus izmanto cilvēki ar redzes traucējumiem, un atsevišķiem citiem palīgsuņiem. Šeit izšķirošais ir apmācība un tās apliecinājums, nevis īpašnieka diagnoze, un tieši tāpēc emocionālā atbalsta suns šajā kategorijā neiekļaujas: tas nav apmācīts veikt konkrētu uzdevumu.

Ko tad var izdarīt reāli

Ar īres namu vai dzīvokļu īpašnieku kopību jautājums tiek risināts līgumā, nevis ar sertifikātu. Ja īres līgumā ir aizliegums turēt dzīvniekus, ārsta izziņa to neatceļ; jārunā ar iznomātāju un jāpanāk rakstiska vienošanās, vēlams ar atsevišķu drošības naudu par iespējamiem bojājumiem.

Ceļojot lidmašīnā, noteicošie ir konkrētās aviokompānijas noteikumi par dzīvnieku salonā vai kravas telpā, plus ES mājdzīvnieku pase, mikročips un derīga trakumsērgas vakcinācija. Pasi izsniedz praktizējošs veterinārārsts. Šīs prasības ir par dzīvnieka veselību un identifikāciju, nevis par īpašnieka veselības stāvokli.

Trijnieks, ko pastāvīgi jauc

Palīgsuns ir speciāli apmācīts veikt konkrētu uzdevumu personai ar invaliditāti, piemēram, vest redzes invalīdu vai brīdināt par lēkmi. Emocionālā atbalsta dzīvnieks nav speciāli apmācīts; tā vērtība ir klātbūtne. Terapijas suns strādā kopā ar speciālistu iestādē, piemēram, ar citiem cilvēkiem, nevis ar savu īpašnieku.

Pārbaudes jautājums ir viens: vai suns ir apmācīts veikt konkrētu darbību, ko cilvēks invaliditātes dēļ nevar veikt pats? Ja atbilde ir nē, tad juridiski runa ir par mājdzīvnieku, lai cik liela būtu tā nozīme cilvēka labsajūtā.

Slazds, kas maksā naudu

Internetā darbojas mājaslapas, kas par maksu piedāvā „reģistrēt" suni emocionālā atbalsta dzīvnieku reģistrā un atsūta apliecību, vesti vai kartīti. Šādiem reģistriem nav juridiska spēka nekur, arī ASV, un Latvijā tie nedod tieši neko: ne piekļuvi veikalam, ne atbrīvojumu no īres līguma nosacījuma, ne vietu lidmašīnas salonā. Samaksātā nauda ir zaudēta, un dokumenta uzrādīšana var izskatīties kā mēģinājums maldināt.

Otrs slazds ir pieņēmums, ka psihiatra vai psihoterapeita izziņa maina piekļuves noteikumus. Izziņa var būt svarīga ārstēšanas gaitā un sarunā ar iznomātāju, bet tā nerada tiesības, kuru likumā nav.

Kad vajag speciālistu

Ja suns tiešām palīdz tikt galā ar trauksmi, depresiju vai pēctraumatiskā stresa simptomiem, par ārstēšanu jārunā ar ģimenes ārstu, psihiatru vai psihoterapeitu; suns nav ārstēšanas aizstājējs. Ja jautājums ir par invaliditātes statusu un ar to saistītu atbalstu, lēmumu pieņem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, un tur runa ir par personas, nevis dzīvnieka statusu.

Avoti